Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
Internetā izplatās viltoti e-pasta sūtījumi, kuru autori, uzdodoties par «Hansabankas» darbiniekiem, mēģina iegūt internetbankas «Hanzanet» lietotāju paroles un piekļuves kodus. Par to aģentūru LETA informēja bankas preses sekretārs Ivars Svilāns.
Sūtījuma autori, aizbildinoties ar modernizācijas pasākumiem, aicina ievadīt personas datus, solot, ka «24 līdz 48 stundu laika mūsu tehniskā atbalstīšana sazināsies ar jums». Sūtījums satur saiti uz imitētu «Hanzanet» lapu.
Līdz ar to banka informē visus savus klientus par šo gadījumu un aicina nekādus datus nesniegt. «Hansabanka» nekad neprasa klientu datus ar e-pasta palīdzību.
Līdzīgs gadījums bija noticis pagājušajā gadā rudenī un tad tika pieļauts, ka sūtījums acīmredzami ir bijis paviršs datorkrāpniecības jeb «phishing» mēģinājums. Toreiz bankas pārstāvji pieļāva, ka vēstules autors nav bijis latvietis un norādīja, ka pieprasītie dati ir nepietiekami, lai varētu iegūt pieeju internetbankas lietotāja kontam.
Tāpēc speciālisti iesaka piesardzīgi izturēties pret katru e-pasta vēstuli, kurā tiek prasīta privātā informācija, jo bankas parasti šādu informāciju nepieprasa ar e-pasta starpniecību. Tiek ieteikts neizmantot vēstulēs norādītu saiti, lai pārietu uz interneta mājaslapu, bet ierakstīt adresi pārlūkprogrammā.
Drošu interneta lapu adrese sākas ar «https://», nevis ar «http://». Tiek rekomendēts arī pārbaudīt pārlūkprogrammā lapas digitālo sertifikātu. Speciālisti rekomendē regulāri pārbaudīt bankas kontu, kā arī lietot pārlūkprogrammas jaunāko versiju, instalēt visus nepieciešamos atjauninājumus. Par visiem aizdomīgajiem sūtījumiem nepieciešams nekavējoties informēt banku.