Sāp galva? Uzlabo darba apstākļus!

Nepareizi sēžam

Ilgi sēžot saspringtā pozā, nereti rodas ne tikai galvassāpes, bet arī sāpes plecos, tirpšana rokās un galvas reiboņi. G. Baltgaile atminas, ka savulaik rūpnīcā «VEF» strauji pieaudzis iesniegto slimības lapu skaits – liela daļa strādnieku nepareizu darba apstākļu dēļ sirguši ar mugurkaula spondilozi. Tad uzņēmuma vadība ieviesusi darba pārtraukumus, kuru laikā strādnieki vingrojuši un, pateicoties tam, darba nespējas laiks ievērojami samazinājies.

G. Baltgaile uzskata, ka lielākoties cilvēki pie datora strādā nepareizi – pozīcijā, kurā ir sasprindzināti kakla un muguras muskuļi un nepareizi izvietoti skriemeļi, tāpēc mugurkaulā rodas deģeneratīvas izmaiņas. Muskuļu sapringums bieži vien ir saistīts ar nervu saknīšu kairinājumu, kas rada ne tikai sāpes deniņos vai pakausī, bet arī jušanas traucējumus pakausī vai rokās.

Sāpes, kas rodas nervu saknīšu kairinājuma dēļ, ir asas, durošas, ātras kā zibens. Par jušanas traucējumiem liecina sajūta, ka pakausī skraidelē skudriņas vai tiek liets karsts ūdens. Galvassāpes, kas ir saistītas ar muguras vai skalpa muskuļu saspringumu, ir trulas, velkošas un ilgst vairākas stundas. Muskuļu saspringuma dēļ var saasināties arī migrēnas sāpes.

Pēc G. Baltgailes domām, nav noteikti jāmēra darbinieka attālums no datora un citi parametri, taču darba vietai jābūt iekārtotai tā, lai, cilvēkam strādājot, pēc pāris stundām nebūtu jūtams saspringums.

Jāmēģina tikt galā ar stresu

Ja pārslodzi pie datora darbā papildina emocionāla spriedze un stress, galva var sāpēt vēl vairāk. G. Baltgaile teic, ka, piemēram, bērniem līdz skolas vecumam galva sāp reti, taču, sākoties skolas laika stresam, – ļoti bieži.

Uzņēmību pret galvassāpēm nosaka cilvēka sāpju slieksnis. Tiem, kam ir nedaudz paaugstināta elektriskā smadzeņu aktivitāte, pietiek ar pavisam niecīgu kairinājumu, lai sāktu sāpēt galva.

Par sāpju izjūtu atbild sāpju mediatori – ķīmiskas vielas, kas regulē nervu darbību. Sāpes rodas, ja to sistēmā ir traucēts līdzsvars, piemēram, hroniska stresa vai depresijas dēļ.

G. Baltgaile teic, ka pēdējo desmit gadu laikā konkurences izraisītā stresa dēļ depresija arvien biežāk rodas jauniem cilvēkiem. Bieži vien hronisku galvassāpju gadījumā ārsti izraksta antidepresantus, kas maina neiromediatoru līdzsvaru, uzlabojot garastāvokli un mazinot sāpes, taču, pēc neiroloģes domām, antidepresantu nozīme tiek pārspīlēta. Viņa iesaka vispirms censties ievērot pareizu darba režīmu, vingrot, regulāri ēst un mēģināt tikt galā ar stresu. Ja pašam tas neizdodas, iespējams, risinājumu var palīdzēt atrast psihoterapeits.

Sāpju iemesls – skābekļa trūkums un neēšana

Galvassāpes mēdz izraisīt arī skābekļa trūkums, jo smadzenes uz to reaģē ar asins cirkulācijas maiņu. Bieži vien, ieelpojot svaigu gaisu, sāpes pāriet, taču gadās arī pretēji – ja smadzenes ir pieradušas pie noteikta skābekļa daudzuma, sāpes var izraisīt svaigs gaiss, piemēram, kad cilvēks pastaigājas mežā.

Daudziem cilvēkiem galva sāp piesmēķētu darba telpu dēļ. Likums gan paredz, ka darbavietās nedrīkst smēķēt, tomēr viss atkarīgs no darba devēja un kolektīva. G. Baltgaile uzskata, ka būtu labi, ja arī Latvijā ierīkotu nojumes smēķētājiem pie darbavietām, kā tas ir redzēts Londonā, jo atsevišķas smēķēšanai atvēlētas telpas darba vietā problēmu neatrisina.

Galvassāpes var izraisīt arī ēšanas režīma neievērošana, jo tukšā dūšā asinīs pazeminās cukura līmenis. Ja darba ritms ir tik saspringts, ka nav laika pusdienām, vajadzētu apēst kaut vai šokolādi, lai organisms saņemtu smadzeņu darbībai nepieciešamo glikozi.

Palīdz stiepšanās vingrojumi, ziedes

Ja galvassāpes atkārtojas regulāri, noteikti jānoskaidro to iemesls un tas jānovērš. Pat tad, ja izvēlēta atbilstoša pozīcija darbā pie datora, strādājot ik pēc stundas jāizdara stiepšanās vingrojumi, lai izvingrinātu plecus, sprandu un muguru – atbrīvotu muskuļus un mazinātu nervu saknīšu kairinājumu. Tad arī sāpes mazināsies. G. Baltgaile uzsver, ka, regulāri vingrojot, muskuļu saspringums tiek kompensēts. Muskuļus relaksēs pašmasāža virzienā no pakauša uz leju, to var veikt arī ar ziedi «Evija» vai relaksējošu, atsvaidzinošu eļļu.

Divas reizes nedēļā ieteicams apmeklēt jogas, pilates vai kalanētikas nodarbības. Lai izvairītos no galvassāpēm, nav ieteicama peldēšana ar paceltu zodu, jo arī tādējādi tiks sasprindzināti kakla muskuļi.

Dakteri G. Baltgaili satrauc, ka skolās fizkultūras stundās nav iekļauti vingrojumi stājas uzlabošanai, muskuļu un plecu stiprināšanai. Ārsti ir secinājuši, ka gandrīz nevienam skolēnam mazkustīgā dzīvesveida dēļ mūsdienās nav pareiza stāja.

Daudziem cilvēkiem gan šķiet, ka labākais veids, kā atbrīvoties no galvassāpēm, ir pretsāpju zāles, taču, lietojot pretsāpju tabletes vairākas reizes nedēļā, it īpaši tās, kas satur kofeīnu, var rasties medikamentu atkarīgas galvassāpes. Dažkārt tabletes var arī nepalīdzēt, jo daudzus sāpju iemeslus nevar novērst ar pretsāpju līdzekļiem.

Sašaurināt zemādas asinsvadus un mazināt sāpes palīdz ziedes, želejas, atsvaidzinoši plāksteri ar mentolu, piemēram, «Emox», «Deep relief». Var palīdzēt arī vēsa komprese, tā sauktais migrēnas ledus uz pieres vai deniņiem.

Ieteikumus par darba vietas ergonomisku iekārtošanu un darba vides riska novērtējumu var saņemt:

• Rīgas Stradiņa universitātes Darba, vides un veselības institūtā;
• SIA «Darba medicīna»;
• akciju sabiedrībā «IBNA»;
• Latvijas rūpnieku tehniskās drošības ekspertu apvienībā.