Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/13/8950464t1hc624.jpg)
Eiropā tomāti ienākuši tikai 16. gadsimta vidū — no Meksikas tos ieveduši spāņi. Ļoti ilgus gadus tomātus uzskatīja par dekoratīviem augiem ar indīgiem augļiem. Tāpēc tos audzēja tikai puķu podos uz palodzēm. 19. gadsimtā tos jau ēda kopā ar pipariem, ķiplokiem un eļļu. Itālieši tomātiem deva nosaukumu pomi d'oro — «zelta ābols».
Tomāts līdz pret dažādām kaitēm
Senāk medicīnā tomātu augļu mīkstumu maisījumā ar olīveļļu plaši lietoja pret ādas niezēm. Tomātiem ir augsta uzturvērtība, to enerģētiskā vērtība ir 78 kilokalorijas. Bagāti ar vitamīniem C, A, B, P un citiem. Svaigos tomātos kopējais minerālvielu daudzums ir 0,6–0,8 procenti, tajos ir arī fosfors, kālijs un magnijs. Tomāti satur organiskās skābes: vīnskābi, dzintarskābi un skābeņskābi. Tomātus lieto svaigus un pārstrādātus biezeņu, pastu, sulu veidā. Vasarā, protams, visvērtīgākie ir lauka tomāti, bet atturēties vajadzētu no mākslīgi nogatavinātiem tomātiem. Ziemā sula aizstāj tomātus — tajā saglabājas karotīns, minerālvielas un organiskās skābes. Tomāti der pret dažādām slimībām, jo tiem ir daudz dziedējošu īpašību. Tos lieto, ja ir sāļu vielmaiņas traucējumi, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla, ja raksturīga aptaukošanās un žultsakmeņi, reimatisms, sirds un nieru slimības. Tomātu augļi satur enzīmus, perosidāzi, oksidāzi, katalāzi un proteāzi. Zaļos tomātos ir indīga viela solanīns, kura daudzums, tomātiem nogatavojoties, pamazām samazinās. Gatavos augļos šādas vielas nav. Daudz kas ir atkarīgs no tā, kā tomāti pagatavoti. Piemēram, vārīts tomātu biezenis der akūtiem kuņģa un zarnu trakta slimniekiem, lai gan ieteicamāka ir tomātu sula. Tomātos ir maz ogļhidrātu, tāpēc cukurslimnieki tos var ēst droši.
Eksperta viedoklis
Dietologs Andis Brēmanis: «Tomātus var ēst bez ierobežojuma.»
Tomāts ir populārs un plaši izplatīts dārzenis. Tomātos ir organiskās skābes, C vitamīns, mikroelementi un neliels kaloriju daudzums salīdzinājumā ar augļiem, kuros ir cukurs, vai augļu sulām. Ja nav fizisko aktivitāšu, tad uzkrājas tas, kam nav jāuzkrājas. Tomātu sula ir veiksmīgs risinājums. Vienīgā problēma ir tā, ka daudzi ražotāji liek klāt pārāk daudz sāls. Tomēr veikalos var atrast arī tomātu sulu bez sāls. Tomāts ir vērtīgs ar īpašu vielu — likopēnu. Tas pieder pie antioksidantiem un noder profilaksei pret aterosklerozi un audzēju attīstību. Likopēns organismā ir labāk izmantojams tad, kad tomāts ir termiski apstrādāts. Tomātu pasta vai tomātu pievienošana sautējumam, zupai arī nozīmē termisku pasterizāciju. Parastākais variants ir lietot kečupu un asās tomātu mērces, kurās ir daudz cukura un sāls. Tā ir vienīgā problēma. Tāpēc ieteikums — ja ir vēlēšanās lietot uzturā šādu mērci, jāizmanto tomātu sula vai tomātu pasta kā bāze. Derēs arī tomāti savā sulā, kam nav pievienots ne cukurs, ne sāls. Pēc izvēles klāt var pievienot piparus, ķiplokus vai ingvera pulveri. Var jau pielikt arī sāli. Šādā gadījumā tā daudzumu var variēt, nav jāpakļaujas ražotāju diktātam attiecībā uz gatavo produkciju.
Pilnu rakstu meklē žurnāla «Māja» 27. jūnija izdevumā.