Kokā uzskrējuša kaķa "zāģēšana" kādam jāpārtrauc!

Glābējiem nākas palīdzēt ne tikai kaķīšiem un putniņiem, bet arī dažādiem citiem nelaimē nonākušiem dzīvniekiem

FOTO: LETA

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) speciālisti ikdienā strādā, ne tikai glābjot cilvēku dzīvības un iedzīvi no uguns. Dienesta vadītājs Ainars Pencis intervijā portālam TVNET atklāja, ka glābējiem regulāri nākas nocelt kokā uzskrējušus kaķus vai izvilkt ventilācijas lūkās iekritušus putnus.

Jautāts par darba pozitīvajiem un smieklīgajiem aspektiem, Pencis teica: “Mums ir ļoti plaša spektra darbs. Es no mobilā telefona neesmu atgājis tālāk par rokas stiepienu kopš tā laika, kad tas man tika iedots. Vai tā ir diena vai nakts. Vai atvaļinājums vai vēl kaut kas. Visu laiku man tas ir līdzi.”

Taujāts par kaķiem, kurus glābējiem jānoceļ no dažādām grūti aizsniedzamām vietām, Pencis atzina, ka šo jautājumu viņam uzdod regulāri: “Visur pasaulē tā ir. Savulaik padomju laikos mums tas bija aizliegts. Varējām dzēst tikai ugunsgrēkus un neko citu. Viss pārējais mums bija aizliegts. Nevarējām ne logus palīdzēt taisīt vaļā, ne durvis atdarīt.”

“Bet pasaulē visur ugunsdzēsēji-glābēji to dara, un arī mēs neesam citādi. Arī mēs to darām un darīsim!” Pencis apgalvoja.

“Redziet, kas par lietu – ņemsim to pašu kaķīti. Piemēram, omītei, kurai kaķītis bija vienīgais prieciņš, izskrien no mājas ārā un uzskrien kokā augšā. Kur viņa vērsīsies? Pie kā? Kas vēl cits var tikt? Tīri cilvēcīgi ir jāpalīdz! Braucam un palīdzam. Tas ir viens moments. Otrs ir tas, ka kaķēns uzskrien kādā kokā, kam apkārt ir māju kvartāls.

Kaķītim uznāca mīlas periods, viņš uzskrēja kokā augšā un trīs dienas un trīs naktis no vietas zāģē!

Vasara, karsts laiks, visiem cilvēkiem logi ir vaļā. Bet neviens gulēt nevar, jo visi klausās, kā kaķis zāģē visu nakti. Ko darīt? Jābrauc un jāpalīdz cilvēkiem!”

“Visvairāk pateicību no iedzīvotājiem mums nāk par šādām situācijām – par cilvēcīgo attieksmi un tādiem gadījumiem, kas nav saistīti ar cilvēku dzīvības risku.”

Palīdz arī čūskām

Glābēji regulāri palīdz arī putniem un citiem dzīvniekiem, piemēram, čūskām.

“Ventilācijas lūkā iekritis putns. Viņš ķērc un mokās. Bērni staigā riņķī un lūdz, lai tētis palīdz. Kādam ir jāpalīdz! Kurš tad cits to izdarīs? Braucam un darām, ko varam!” Pencis teica. 

Viņš norādīja uz kaimiņvalsts Krievijas piemēru, kur ugunsdzēsēji un glābēji ir divi dažādi speciālisti. Latvijā ugunsdzēšanas un glābšanas funkcijas ir apvienotas vietā iestādē.

Par daudz lepni būtu uzturēt kaut kādus atsevišķus glābējus.

”Bagātie var darīt, kā grib. Mēs darām, kā varam. Tāpēc arī mums viss ir vienā vietā un mums likumā ir ierakstīts, ka veicam tos glābšanas darbus, ko tehniski varam izdarīt. Ja nevaram tehniski izdarīt, tad mūsu civilās aizsardzības pienākums ir organizēt, kas to var tehniski izdarīt.”

Piemēram, VUGD ir datu bāze, kur atrast smago tehniku. “Protams, tas ir maksas pakalpojums. Bet ja tam cilvēkam vajag un viņš nezina, kur vērsties, tad lai zvana 112 un mēs noorganizēsim!”

Uz augšu