Tavs pirmais vīrietis

Vīrieša ģenētiskais materiāls, nonākot sievietes organismā, maina viņas iedzimtību, un pēcteči šos labojumus pastiprina.
Akadēmiķis, bioloģijas zinātņu doktors P. Garajevs ar lāzeru pētīja iedzimtību nesošās DNS molekulas. Lāzera stara fotoni noņēma informāciju, dators apstrādāja iegūtos datus, kas uz ekrāna parādījās spektra veidā. Kādudien viņš izņēma mēģeni ar DNS molekulu šķīdumu no aparāta un aiz izklaidības ielika tās vietā tukšu mēģeni.

Sapratis, ka ir kļūdījies, viņš gribēja apmainīt mēģenes, taču, paskatījies uz datora ekrānu, neticēja pats savām acīm — tur bija redzami iepriekšējie spektri, tikai ar vājāku signālu! Saduroties ar neredzamām struktūrām, lāzers uzrādīja DNS klātbūtni un informāciju par molekulu. Pēc gadu ilgiem eksperimentiem Garajevs pārliecinājās, ka pirmā vīrieša sēkla sievietes ķermenī atstāj viļņu spektra autogrāfu. Zaudējot nevainību, šis autogrāfs ierakstās sievietes genomā un vairs nav izdzēšams. Vēlāk šī viļņu programma veido embriju ķermeņus.

Tēlaini runājot — visu nākamo vīriešu ietekmes tiek it kā sadalītas ķieģelīšos, no kuriem veido jauno dzīvību. Un tas notiek pēc pirmā brašuļa projekta. Jo vairāk vīriešu mātei ir bijis līdz bērna ieņemšanai, jo vairāk piesārņota viņas hormonu ķēdīte. Ja starp partneriem gadās kāds ģenētiski un bioloģiski ļoti stiprs vīrietis, viņš var it kā nosvītrot pārējo ietekmes, pat likumīgā vīra spektrus, un kļūt vienīgais, kas ietekmē jauno dzīvību.

Bet ja nu tas ir nejaušs sadzēries un apdullinājies puisis, kuru kauns pat atcerēties? Taču viņa ietekme vairs nav izdzēšama. Vai kādreiz vēlāk ieņemtais bērns nebūs tāds kā viņš? Tad neviens nevarēs saprast to, kā skaistiem un gudriem vecākiem var piedzimt bērns, kurš nav līdzīgs ne manieru, ne rakstura ziņā.

Kas ir telegonija?

19. gadsimtā dabaszinātnieki, eksperimentējot ar tīrasiņu dzīvniekiem, saskārās ar sugas sabojāšanu, jo šajos gadījumos novirzes no sugas bija acīmredzamas. 1815. gadā Č. Darvina draugs lords Mortons centās glābt izmirstošu zebru pasugu un mēģināja sakrustot zebras tēviņu ar tīrasiņu arābu ķēvi. Apaugļošanās nenotika, un pēcnācēju nebija. Pēc diviem gadiem pasaulē nāca kumeļš, kura tēvs bija tīrasiņu rikšotājs. Mazulis piedzima strīpains. Pat pēc astoņiem gadiem no šīs ķēves pasaulē turpināja nākt strīpaini kumeļi.

Baložu audzētāji ļoti labi zina, kas notiek tad, kad bezšķirnes putns apciemo šķirnes balodi — mātītes mazuļi būs bezšķirnes putneļi. Šo parādību pazīst arī suņu audzētāji. Ja izcilas šķirnes kucīte padosies krancīša mīlestības vilinājumam, viņas piederība pieklājīgai sabiedrībai būs beigusies uz mūžu — kucēni nekad nebūs tīrasiņu suņi.

Šo pirmā tēviņa ietekmi uz nākamajām paaudzēm lords Mortons nosauca par telegoniju, t. i., gēnu nodošanu no attāluma. Pat šodien šim dabas fenomenam nav īsti precīza izskaidrojuma un selekcionāri to pieņem kā doto apstākli.

Baltam pārim — melni bērni?

Amerikā tumšādaina bērna piedzimšana balto cilvēku ģimenē nav reta parādība. Taču Roberta un Dorotijas Lesteru ģimenes skandāls iekļuva daudzu avīžu pirmajās lappusēs, jo abi laulātie iesūdzēja viens otru tiesā. Sievas pusē nostājās mediķi un seksologi, kas tiesā liecināja, ka šādas dabas grimases izstrādā telegonija. Dorotija atzinās, ka pirms laulībām viņai ir bijis melnādains mīļākais, bet bērns ir ieņemts pēc kāzām ar Robertu un viņa ir bijusi vīram uzticīga...

Rietumeiropā veiktas analīzes daudziem precētiem pāriem, kuriem ir bērni. Rezultāts ir sensacionāls — 11% ģimeņu likumīgais tēvs nav bioloģiskais tēvs. Ir nostrādājis telegonijas efekts.

Krievijā prakse apliecina satriecošu realitāti — 98% māšu bijuši pirmslaulības sakari ar citiem vīriešiem. Ģenētiskā ietekme ne vienmēr ir spilgti izteikta, bet fakti ir nepielūdzami — uz 1000 jaundzimušajiem ir 174 (!) ģenētiski slimi bērni. Un pie tā nav vainīga ekoloģija. Kaut gan nē, tā tomēr ir ekoloģija — sievietes ķermeņa piesārņotā ekoloģiskā sistēma.

Kāpēc līgavām pina miršu vainadziņus?

Atveru ārstniecības augu rokasgrāmatu. Sameklēju vārdu mirte un izlasu, ka šim augam ir augsta aktivitāte pret grupu grampozitīvo mikroorganismu, ieskaitot spornesējas un skābes izturīgās mikobaktērijas. Tātad runa ir par tīrību. Ja nav tiesību uzlikt miršu vainadziņu, tad meitene ir vainīga un netīra.

Varbūt tāpēc Amerikā atkal parādās tendence par sievām un savu bērnu mātēm izvēlēties vecmodīgās, kuras ar lepnumu var uzlikt galvā jaunavības, skaistuma un veselības simbolu — mirti?