Skaistuma teorija

Arī cilvēkiem puķes šķiet skaistas. Šāda reakcija izveidojās, lai mūsu pašu izdzīvošanas labā dotu mums iespēju novērtēt nepieciešamo informāciju par augu un puķi. Mums vajadzēja zināt, vai auglis ir zaļš, nogatavojies, skābs, indīgs vai bīstams. Un tieši tāds pats vērtēšanas process notiek attiecībā uz cilvēku skaistumu.

Katrs cilvēks raida noteiktus signālus, kas var padarīt to pievilcīgu iespējamam partnerim, — gan reālus, taustāmus, gan nemanāmus. Tie ir šifrēti ziņojumi, kas tiek pārraidīti un saņemti atpakaļ un pavēsta citam cilvēkam, cik tas var būt piemērots mūsu mērķiem. Kad sievietes izskats signalizē par iespēju vīrietim veiksmīgi nodot savus gēnus nākamajai paaudzei, viņas pievilcība tiek vērtēta no bioloģiskās kvalitātes redzesleņķa.

Sievietei pievilcīgs šķiet vīrietis, kurš bioloģiskā līmenī spēj piedāvāt pārtiku un drošību bērna audzināšanas laikā, un tas izskaidro, kāpēc sievietes bieži vien piesaista vecāki vīrieši.

Sievietēm patīk vecāki vīrieši, jo tiem ir lielāka pieredze un tie spēj sniegt lielāku atbalstu.

Abiem dzimumiem reakcija uz šiem pirmatnējiem pievilcības signāliem ir ieprogrammēta smadzenēs. Skaistums un seksuālā pievilcība būtībā ir viens un tas pats, ar vārdu «skaists» sākotnēji tika saprasts «seksuāli uzbudinošs».

Mūsu evolūcijas gaitā cilvēku smadzenes izveidojās tā, lai labs izskats tiktu uztverts par zīmi, ka cilvēks ir vesels un relatīvi brīvs no slimībām. Skaistuma bioloģiskais mērķis ir piesaistīt partneri reproduktīvos nolūkos.

Sākotnēja bioloģiskajā zemteksta sacīt cilvēkam, ka viņš ir skaists vai pievilcīgs, nozīmē, ka jūs vēlaties ar viņu seksu.