Cienījamie lasītāji, būdama ziņkārīga un cerot, ka arī jūs varētu interesēt, pēc kādiem kritērijiem citi vīrieši un puiši izvēlas sev partneres, un vispār — kādas sievietes vīriešiem patīk, piedāvāju sarunu ar Angelusu.
Ko darīt ar pļāpīgu sievieti?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tas ir puisis, kuru nekādi nevarētu nosaukt par pūļa cilvēku, kaut vai novērtējot viņa ārējo tēlu un izdzirdot neparasto vārdu.
Domāju, ka jūs, cienījamie lasītāji, neesat pieskaitāmi tiem naivajiem radījumiem, kas ir svēti pārliecināti, ka tā, kā domā un jūt viņi, noteikti domā 100% visu pārējo planētas iedzīvotāju. Tā sacīt — visi pārējie ir kloni ar vienādu domāšanu.
Un tā Angeluss, kurš saka: «Man ar vienaudžiem nav par ko runāt. Ja gadās satikt tādu, ar ko ir interesanti, tad tā ir sieviete.»
— Cik tad tev skaitās to kalendāro gadu?
— 26 gadi.
— Hm... kā tādā gadījumā tevī ir vairāk — sievišķā vai vīrišķā elementa, ja pieņem, ka mūsos visos ir gan viens, gan otrs?
— Laikam sievišķais.
— Aha! Tev patīk sievietes, ar kurām var parunāt, atšķirībā no «īstiem večiem», kurus sieviešu pļāpas neinteresē.
— Man patīk gudras sievietes. Gudra sieviete ir tā, kas interesējas par daudzām lietām. Ne tikai par darbu, mājām, izklaidi un lupatām. Mani saista sievietes, kuras interesē ne tikai taustāmas lietas, bet arī garīgā pasaule.
— Kādai vēl jābūt sievietei, lai viņa tev iepatiktos?
— Viņa, piemēram, var būt kaprīza. Īstenībā viņai pat jābūt kaprīzai.
— Tev patīk kaprīzas sievietes? Tā taču nemaz neskaitās labākā sieviešu īpašība! Kāpēc tad tev patīk?
— Satiekot kaprīzu sievieti, es jūtos ļoti labi. Man patīk padomāt, kā es varu izpildīt viņas kaprīzes. Mani gandarī, ka sieviete jūt pateicības jūtas par to, ka esmu realizējis viņas kaprīzes...
— Kurš katrs puisis taču nav ar mieru realizēt kaut kādus tur sieviešu niķus!
— Jā, tieši tā! Tad, kad es ļauju sievietei justies kā dievietei, es pats jūtos kā dievs.
— Kā tu domā, vai vidusmēra Latvijas vīrieši ņem par pilnu šo tavu domu par dievietēm un tevi pašu kā dievu? Ko tev meitenes ir stāstījušas? Viņas taču ir tev stāstījušas?
— Man jau viņas pārsvarā sūdzas.
— Par ko visvairāk sūdzas?
— Par to, ka vīrieši varētu vairāk domāt par to, kā sievietes jūtas. Nevis fiziski, bet garīgi. Kā sieviete jūtas kopā ar šo vīrieti.
— Bet vīrieša domāšanas veids pārsvarā nav tā organizēts. Vīrietis neiedziļinās sīkumos. Turklāt vidusmēra vīrieša sapņu sieviete ir tāda, ar kuru nav īpaši daudz jārunā un kura ātri uzbudinās vai arī ir nepārtraukti griboša.
— Tad jau tāds vīrietis nezina, kas ir sekss. Citiem vārdiem sakot — banālam vīrietim banāls sekss. Par ko tur vēl runāt! Tādus banālus vīriešus sievietes arī krāpj, meklē citus, lai varētu kompensēt trūkstošo, bet trūkst ļoti daudz.
— Vai tad nebanālo vīru sievas nemēdz meklēt ko citu? Viņām partnerattiecībās un gultā viss ir kārtībā, bet gribas izbaudīt ko citu.
— Tas ir variants, kad sievietei gribas zināt, kā ir savādāk. Šīs ziņkāres dēļ izceļas tik daudz skandālu, pārmetumu — tu mani krāpi, es tevi pieķēru. Īstenībā viss ir atkarīgs no vīrieša paša. Cik pārliecināts par sevi viņš ir. Cik stiprs jūtas. Ja mana sieviete aiziet pa kreisi, es esmu pārliecināts, ka viņa kārtējo reizi noskaidro, ka labāka vīrieša par mani viņai tik un tā nebūs.
— Tikai gultā labāka?
— Ne tikai gultā. Sekss ir laba un vajadzīga lieta, bet par seksu daudz svarīgāka ir garīgā attīstība un saskaņa. Es uzskatu, ja ir pietiekami augsts garīgās attīstības līmenis un vīrietim un sievietei ir garīga saskaņa, tad gultā viņiem arī saskanēs, jo viņi zina, ko grib. Ja ir mērķis, tad līdzekļi, kā to realizēt, atradīsies.
— Kādu tu varētu dot padomu vīriešiem, kam kārojas tikt pie laba seksa?
— Lai klausās, ko meitenes stāsta.
— Vai tad var sākt ar klausīšanos? Kaut kāds iespaids par sevi jārada. Jāpalielās.
— Īstenībā jāļauj meitenei stāstīt. Jāizprovocē, lai meitene sāk stāstīt. Ja sieviete daudz runā, tad viņa pati bruģē ceļu uz gultu. Jāmāk klausīties.
— Bet man ir stāstīti gadījumi, kad sieviete runā un runā. Visu nakti runā. Jau rīts tuvojas, bet šī tik runā un runā, un nekas nenotiek.
— Ja kāds pārāk daudz runā, tad tas nozīmē, ka tu pārāk daudz klausies. Tādā gadījumā vīrietim jāpastāsta kas tāds, kas sievietei liks klausīties, un tad sarunu varēs virzīt vēlamā virzienā.
— Kas tāds būtu jāpasaka?
— Tas atkarīgs no sievietes, no viņas interesēm.
— Sieviete ir jāpārsteidz?
— Ne gluži. Jāsniedz atbilde. Ja sieviete daudz runā, tad īstenībā viņa grib atrast atbildi uz viņu interesējošu jautājumu. Atliek tikai izrādīt interesi par viņas teikto, un uzmanība ir iekarota. Un tad jau var vadīt sarunu un turpmākās darbības sev vēlamā gultnē.
— Cik tu gudrs! Kur tu to uzzināji?
— Lasīju daudz grāmatu par attiecībām. Rakstīju bakalaura darbu psiholoģijā...
— Vīrieši pārsvarā ignorē psiholoģiju. Kad sievietes pēc kāda kopdzīves laika sāk runāt par savām sajūtām, vīrieši dusmojas: «Ko tu te man savu psiholoģiju bīdi!»
— Tas, kā jūtas sieviete, ir vīrieša nopelns. Ja sieviete sāk stāstīt, ka viņai kaut kā pietrūkst, tad vīrietim jāpapūlas to novērst.
— Ja vīrietim negribas neko novērst?
— Nu tad lai viņš nebrīnās, ka viņam ir problēmas attiecībās ar sievieti ar visām no tā izrietošām sekām.
* * *
Varbūt Angelusam ir taisnība. Neslēpšu, īstenībā man ļoti patīk viņa doma par to, ka vīrietim jāpapūlas pildīt sieviešu vēlmes. Vēl vairāk man patika doma par sievieti dievieti un vīrieti dievu. Ja būtu vairāk tādu vīriešu, tad mazāk nāktos dzirdēt sūdzības par aukstām sievietēm gultā. Vismaz man tā šķiet.