Tādi un līdzīgi sludinājumi nevienam nešķiet nekas īpašs. Ja tos raksta vīrieši. Kaut kā nav gadījies lasīt šāda tipa sieviešu sludinājumus. Bet tas jau nenozīmē, ka sievietēm seksu gribas mazāk.
Meklēju seksa partneri
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vai tas ir normāli?
Nu tad tā: gribas seksu, bet nav ar ko. Ko darīt? Meklēt seksa partneri?
Es domāju, ka tā ir visracionālākā izeja. Bet neba tā uz ielas mesties pirmajam smukulītim klāt, neba seksīgam kolēģim e-pastus sūtīt un tamlīdzīgi. Nav ar ko — tā ir tikai viena problēmas daļa. Kā, kad, kur — tā arī ir problēma. Un, iespējams, arī tas vēl nav viss. Jo... principā jau mēs tā neesam audzinātas. Mēs neesam mācītas, kā meklēt seksa partneri. Jā, galu galā — vai tas ir normāli?
Nedomāju, ka te iespējama viena atbilde. Ja iespējama, tad es drīzāk sliektos uz atbildi «jā». Kāpēc lai tas nebūtu normāli? Vīrietim ir normāli, bet sievietei nav?!
Un galu galā — Lielā Mīla ir dāvana. Ne katram lemts to sagaidīt. Ko tad darīt, ja uz celibātu ar’ nevelk? Dzīvē taču gadās visādi. Varbūt es kādu mīlu bezprātīgi — bet viņš mani ne. Un beigu beigās — šajā valstī, cik saprotu, mūsu ir vairāk nekā vīriešu. Ko darīt tām, kas palikušas pāri amora spēlītēs? Bet ķermenis prasa savu. Ja prasa. Jo var dzīvot arī bez seksa. Pilnīgi mierīgi! Bet ja gribas seksu? Tas ir tikai normāli!
Bet par to jau mēs šajā dzīves seriālā esam runājuši. Tāpēc pievērsīsimies nākamajiem jautājumiem: ko darīt? Kur meklēt seksa partneri?
Tu gribi seksu vai mīlestību?
Patiesībā jau tas nav tik vienkārši. Vismaz sievietēm. Nav tik vienkārši iesaistīties seksuālās spēlītēs, ja patiesībā gaidi ko vairāk.
Kāda mana draudzene to ir pārdzīvojusi, un viņas stāsts man tiešām lika aizdomāties, vai tas vispār ir iespējams: seksu pilnībā nodalīt no jūtām.
Draudzene internetā iepazinās ar kādu vīrieti. Ļoti jauku vīrieti, kurš, tāpat kā daudzi citi, meklēja atpūtu, izklaidi, adrenalīnu... sazin ko viņš meklēja. Un atrada manu draudzeni.
Izveidojās vētrains romāns. Nu, kā jau tas internetā notiek. Un abi — šķiet, ka pat vienlaikus, — nonāca pie lēmuma: jāsatiekas. Taču... ļoti jaukais vīrietis, protams, bija ļoti aizņemts. (Reizēm man šķiet, ka tādiem būtu jāaizliedz vazāties pa interneta saitiem! Jau tā nekas nav skaidrs, un tos brīvos grūti identificēt — un tad viņi vēl bojā statistiku un jauc ūdeņus!)
Bet atšķirībā no daža laba viņš nebūt to neslēpa. Tieši otrādi — viņš kādas pāris nedēļas lauzās kā jauna meita. Vispār jau viss bija godīgi: viņš skaidri un gaiši teica, ka viņa ir jauka un atraktīva sieviete, seksuāli ļoti pievilcīga, ka viņš jau ļoti gribētu un tā tālāk, bet — vai viņa apzinoties, ka bez seksa viņiem nekas nevar būt? Vai viņa ir droša, ka ir gatava tikai tādām pieaugušu cilvēku (viņa vārdi!) seksa rotaļām? Viņš ļoti mīlot savu sievu, bet esot apstākļi, kas... Nu, vārdu sakot, viņš gribētu ar manu draudzeni seksu, tikai seksu. Viss godīgi, vai ne?
Un mana draudzene piekrita! Un pirms tikšanās viņi vēlreiz pārrunāja spēles noteikumus: te visi ir pieauguši cilvēki, neviens nevienā neiemīlas, tikai gulta, nekādu saistību, tikai fun, tikai prieks un līksmība, un visas seksa pozas.
Un viņi satikās. Un vīrietis izrādījās brīnišķīgs. Seksīgs kā velns, jauks, asprātīgs un tādā garā. Un aizņemts.
Viņi satikās dažas reizes. Un uzmini, kurš pārkāpa noteikumu neiemīlēties?
Mana draudzene. Nabadzīte. Nabadzīte. Nabadzīte.
Viņa man ļāva šo notikumu aprakstīt, jo ir pārliecināta, ka ar tādiem stāstiem «ir pilni «Draugi»», par to viņa esot pilnīgi pārliecināta.
Viņa nevaino šo vīrieti, nē. Bet tas, ko viņa man lika uzrakstīt ar lieliem, lieliem burtiem, ir: SEKSS BEZ MĪLESTĪBAS NAV IESPĒJAMS.
...Starp citu, es domāju, ka ir gan. Man ir līdzīga pieredze. Bet — cik cilvēku, tik viedokļu. Varbūt es vienkārši esmu baigā... baigā sterva?
Ņemu to, ko gribu!
Nē, es tomēr domāju, ka viss ir normāli. Ja tev liekas, ka vīrieti vajag un tu esi ar mieru paciest arī to, ka viņš tevi nemīl — nu, tā var gadīties — tad uz priekšu! Tad vienkārši jāmeklē īstais. Tikai kur? Kā?
Kāda mana draudzene Agnese uzskata tā: «Tāpat kā lielo mīlu, otro pusīti, arī seksa partneri piešķir kāda augstāka vara.»
Bet mana draudzene Sandra uzskata — seksa partneris ir jāmeklē. Un jāizvēlas ļoti rūpīgi. «Seksa partneris — tas nav kaut kāds vienas nakts čalis, ko tu otrā rītā izsvied no mājas un aizmirsti.»
Es iebilstu — vai tad nu latvju sievietēm tādas iespējas un tāda izvēle, ka čaļus varētu tik vienkārši savākt un pēc tam izsviest?
«Tieši tāpēc, ka tas nav tik vienkārši, pret seksa partnera meklēšanu jāizturas ļoti rūpīgi,» atbild Sandra. Un izstāsta man savu teoriju.
Tātad. Vispirms sev skaidri jāpasaka, ko vēlies. Respektīvi, jānoskaņo sevi pareizi — es nemeklēju mīlestību, mīlestība mani atradīs pati. Bet es meklēju kaut ko tikpat svarīgu — es meklēju partneri seksam. Sekss — tas ir kaut kas nopietns. Tas saistīts ar manu ķermeni, ar manu veselību, ar manu dzīvi, ar manu pašsajūtu. Tātad — vīrietim jābūt tādam, kas man var sniegt tikai labas emocijas. Ja mīlestība atnāk negaidīta un reizēm mēs iemīlamies pēdējos kretīnos, dīvaiņos un vēl nez kādos jocīgos vīriešos, tad seksa partnera meklējumos mēs esam pilnīgi brīvas! Tas nozīmē, ka seksa partneris tiešām var būt reāls supervīrietis!
Nu jau sāk stipri vilkt uz «Seksu un lielpilsētu»... Man izlaužas tāds smīniņš. Sandra saka — jā! Jā, viņa nenoliedz, ka «Seksa un lielpilsētas» Samanta ir viens no viņas iedvesmas avotiem! Sandra uzskata, ka no viņas tiešām daudz ko vajadzētu mācīties jebkurai sievietei.
«Ko tieši?» jautāju. «To, ka es esmu supersieviete. Un ka es eju un izvēlos tieši to vīrieti, kuru gribu. Kāpēc tu domā, ka sievietei vienmēr jāsēž un jāgaida, kad viņu kāds pavedīs, paņems, izvēlēsies?» jautā Sandra.