Vientulība automātiski nenozīmē to, ka tev obligāti jābūt nelaimīgai! Pasaulē ir tūkstošiem un miljoniem cilvēku, kuri šajā dzīves posmā — un daudzi arī visos dzīves posmos — ir vientuļi.
Vai no vientulības nemirst?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Te gan var rasties tāds misēklis ar terminiem — viens un vientuļš varbūt ir divas dažādas lietas. Tu vari dzīvot viens un nemaz nejusties vientuļš. Bet nu runāsim šoreiz par cilvēkiem, kas ir vieni, proti, bez partnera, taču principā nav nolēmuši tā pavadīt visu savu dzīvi. Tātad viņi ir vientuļi šajā dzīves posmā. Es skatos un viņiem un redzu — hei, no vientulības nemirst!
Izšķīros ar draugu — nu labi. Sirds sāp. Bet tu padzīvo, padzīvo un saproti — no vientulības nemirst! Parasti.
Protams, reizēm jau cilvēki melo sev un citiem. Nav jau jādeklarē visai pasaulei: «Ak, es esmu tik laimīga un tieši tāpēc, ka esmu viena un vientuļa! Man neviena nevajag!» Neviens jau tev neprasa šādas atzīšanās, un patiesībā — kurš gan tām tic. Jo ir tāds stereotips, ka visiem vajag to otru.
Bet, pirmkārt, tas tiešām ir stereotips. Un, otrkārt, pat tad, ja tev vajag to otru un tu jūties vientuļa — tas vienalga nenozīmē, ka tev jājūtas nelaimīgai!
Laiks pašai sev
Kāda mana draudzene apgalvo, ka vientulība ir Dieva dāvana! Viņa gan diezgan reti dabū izbaudīt šo dāvanu, jo pēc šķiršanās ar iepriekšējo draugu visai ātri atrod jaunu. Laimīgā!
Taču posmos, kad viņa ir viena, Agnese jūtoties vislaimīgākā. Tā vismaz viņa pati apgalvo. «Nu kā — ja tu esi viens pats, tev taču ne ar vienu nav jārēķinās. Tu vari staigāt pa māju, kā gribi! Tu vari skatīties tās filmas, kuras gribi, nevis vienmēr to stulbo sportu! Tu vari vakarā uzlikt visus barojošos krēmus, kas vajadzīgi. Iedomājies, es taču nevaru saziesties ar kaut kādiem taukainiem nakts krēmiem, kad mani gultā gaida čalis!»
Bet ne jau visi pāri dzīvo kopā— taču tas nenozīmē, ka pēc šķiršanās tu nejūties vientuļa. Taču arī par to Agnesei ir komentārs: «Lai viņas izmanto laiku pašas sev! Kad tu esi iemīlējies vai emocionāli kopā ar kādu — vai tu spēj tā pilnīgi normāli funkcionēt? Es, piemēram, tā neprotu! Un, ja jūs nedzīvojat kopā, tad vispār — vakari ir galīgi aizņemti! Tad jūs ejat uz kino, tad pie tevis, tad pie viņa... Kopā dzīvojot, vismaz seksu var atlikt uz nakti, bet, ja tikai satiekas, tad vakaros tu nevis mācies vai kaut ko dari, bet guli ar vīrieti... Bet, ja tu esi vientuļa, tev ir brīvs laiks! Es, piemēram, franču valodu gandrīz iemācījos, kad izšķīros ar Rolandu!»
Protams, tā arī ir dāvana — uztvert lietas tik viegli. Arī sirdslietas. Bet tā, ka tad, kad sirdssāpes mazliet rimstas, vientulības laiku var izmantot sev un tikai sev, — tā man liekas ļoti laba ideja.
Mēs taču zinām, ka pašas sev varam būt gan inde, gan zāles. Tikai jāsaņemas. Un atceries — dzīve ir skaista.