Prezidente: sammits likvidēs pēdējās «dzelzs priekškara» paliekas

Militārās alianses sanāksme Rīgā «ir ļoti redzams veids, kā iespiest cilvēku prātos, Latvijā un citu, šīs izmaiņas Eiropas kartē, šīs izmaiņas pasaules kartē», norādīja Latvijas prezidente. Viņa atgādināja, ka Latvijas valdība cenšas noslēgt robežlīgumu ar Krieviju, kas palīdzētu uzlabot abu valstu attiecības, taču Krievijā vēl saglabājušās personas, kuras domā anahroniskā stilā par Maskavas ietekmi bijušajās padomju satelītvalstīs. Viņa arī norādīja uz Krievijas izmantotajiem instrumentiem, kā enerģētikas politika, lai virzītu savas «politiskās prioritātes» reģionā.

NATO savstarpējās aizsardzības garantijas arī nozīmē, ka, «ja mums uzbruktu (...) no Marsa, es sagaidītu, ka NATO alianse nekavējoties reaģē un sper visus soļus mūsu aizsardzībai. Tas ir alianses galvenais pamatprincips, un, ja alianse kādreiz to nepildīs, alianse sabruks,» piebilda Latvijas prezidente.

Vīķe-Freiberga arī pieminēja Eiropas Savienības (ES) un Krievijas jauno sadarbības līgumu, ko paredzēts noslēgt piektdien sanāksmē Helsinkos, taču līgumu pašlaik bloķē Polija. «Mēs vēlamies vienotu ES līgumu, kur mēs visi vienojamies ar Krieviju kā partneri, lai mēs varam paļauties uz noteiktiem savstarpējas sadarbības principiem (...) un lai mums regulāri neuzrastos kādas negaidītas lietas,» sacīja Vīķe-Freiberga.

Latvijas prezidente arī piebilda, ka viņa būtu gatava pensionēties pēc sava otrā pilnvaru termiņa beigām, taču viņa apsvērtu pieņemt «izaicinošu» amatu.