Dzejnieks ir teicis, ka lielās laimes nav, it tikai daudzas mazas laimītes. Ir, ir jau gan — bērni, veselība, mīlestība, dzīvi vecāki... Man šķiet, ka tā ir tā lielā laime, kura ir ar mums, un parasti mēs to nemaz neapzināmies. Tikai tad, kad atņem kādu gabaliņu no lielās laimes, — tad gan sabrūk pasaule...
Bet, runājot par ikdienas pasauli, protams, to rada daudzās mazās laimītes.
Re, te būs dažas manu draugu receptes.
«Kafijas smarža no rītiem. Atveru kafijas bundžu un uz sekundi sajūtos pa īstam laimīga.»
«Sekss. Tas vienmēr palīdz.»
«Kad jūtos nelaimīga, es vienmēr mazgāju logus. Vai grīdu. Kad beigās redzu, ka viss ir tīrs, pārņem tāds baigais apmierinājums. Varbūt pat laime.»
«Demjena Raisa disks. Es to vienmēr nēsāju līdzi somā, un pat tad, kad neklausos, zinu, ka tas tur ir. Vispār mūzika padara laimīgu. Nesaprotu, kāpēc cilvēki domā, ka «valkmeni» un austiņas ir domāti tikai tīņiem. Es nekaunos pa ielu iet ar austiņām, lai gan no malas droši vien izskatos kā pusmūža panks.»
«Saki, ko gribi, bet visas tās sieviešu muļķības darbojas! Kafija, vanna, šokolāde — man liekas, tur ir kaut kāds sakars ar reālu ķīmiju, kas rada tos laimes hormonus, bet man vienalga. Galvenais, ka ir kaut kas, par ko tu vari būt drošs — palīdzēs pat drūmos brīžos.»
«Mana laimes formula esmu es pati — ja es sev atrodu iemeslu būt nelaimīgai, neviens cits mani nepiespiedīs kļūt laimīgai. Teicienā par to savas laimes kalšanu ir liela, liela taisnība...»
Nu jā, ja to visu pārlasa, tad... Tad kļūst skaidrs, ka nav nekā personiskāka par laimes sajūtu. Kas vienam inde, otram zāles. Kas vienam muļķības, otram — laime... Katrā ziņā ir vērts darīt visu, lai neļautu ne sev, ne savam tuvākajam ieslīgt kaut kādā Ziemassvētku depresijā. Pat grīdas mazgāšanas metodi var izmēģināt!
Kur? Laime, laime, kur tā laime?
Tepat. Tikai reizēm mazliet jāpiestrādā. Un ne jau tāpēc, ka būt laimīgam ir modē.
* * *
Gada beigas ir dīvains laiks. No vienas puses, mēs gatavojamies lielajai laimes vēlēšanas kampaņai visā gadā, no otras — daudzi simtkārt asāk nekā parasti sajūt, ka ir nelaimīgi, un Ziemassvētku depresija noindē prieku. «Daudz laimes!», «Laimīgu!» — visdažādākajās versijās mēs cits citam vēlam laimi, un, jādomā taču, no sirds.