16. sērija. Kargina «baltais plankums»

Tomēr savas darbības trauksmainajos gados PID ne tikai sagādā daudzus sirmus matus potenciālajiem labticīgajiem Latvijas pilsoņiem, bet arī atklāj ne mazumu gadījumu, kad jau pavisam ne labticīgi ļaudis vēlējušies par tādiem kļūt visnotaļ nelikumīgā veidā. Jau 1992. gadā tiek atklāta virkne gadījumu, kad ļaudis naivi mēģinājuši pieteikties par Latvijas pilsoņiem, cerot, ka dokumentu izcelsme jau netiks pārbaudīta; savukārt 1993. gada pavasarī policija atklāj pirmo vērienīgo tirgošanos ar Latvijas pilsonības reģistrācijas dokumentiem – vainīgās ir grupa Rīgas 37. reģistrācijas punkta darbinieču.

Un tad pienāk 1993. gada novembra diena, kad laikraksta Latvijas Jaunatne 2. lappusē publicēts raksts ar nosaukumu Ienaida negaisi mūs spaida un māc pašā viducī negaidīti beidzas ar vārdiem: «PID Rīgas Vidzemes priekšpilsētas nodaļas vadītāja Signe Poritere atzina, ka ļoti daudzi nelikumīgi ieguvuši Latvijas pilsonību apliecinošus dokumentus. To dara, sniedzot nepatiesas ziņas, viltojot vai pērkot dokumentus, kā arī uzpērkot atbildīgus darbiniekus. Piemēram, …» Un, kas tieši minēts kā piemērs, konkrētā laikraksta numura lasītāji neuzzina, jo tālāk seko paliels balts plankums, pēc kā raksts turpinās jau par nedaudz citu tēmu.
Latvijas Jaunatnes redaktors Ivars Bušmanis visā nopietnībā mēģina iegalvot, ka baltais plankums neērtā teksta vietā esot radies tehnisku iemeslu dēļ, taču patiesais mīklas atminējums seko jau pēc tam – un divos citos laikrakstos: Vakara Ziņu un Dienas lasītāji uzzina, ka preses konferencē PID nodaļas vadītāja paziņojusi – pilsonību uz viltotu dokumentu pamata ieguvis neviens cits kā Parex bankas prezidents Valērijs Kargins.

Izrādās, 1993. gada janvārī baņķieris un viņa māte Dina Gvozdeva (viņa arī Gromaka, viņa arī Kargina) kā pamatojumu pilsonības iegūšanai iesnieguši dokumentus, no kuriem izriet, ka mātes vecāki savulaik laulājušies Daugavpilī – tātad Latvijā. Taču, kad savus un vīra – baņķiera brāļa Georgija Kargina dokumentus iesniedz Margarita Kargina, sākta pārbaude, kurā izrādījies, ka D. Gvozdeva patiesībā dzimusi Novosibirskas apgabalā un Latvijā ieradusies tikai 1951. gadā, bet iepriekš iesniegtie dokumenti ir bijuši viltoti.

Kad V. Karginam tiek pieprasīts ierasties pasu nodaļā uz pārreģistrāciju, gan viņš, gan viņa māte paziņo, ka pases viņiem nelaimīgā kārtā nozagtas vai pazudušas: baņķierim, kuram tolaik pat uzvalki tiek vesti piemērīt uz darbu, šīs zudības esot notikušas… universālveikalā Centrs. Turklāt atklātībā nāk aizvien pikantāki fakti saistībā ar Latvijas Jaunatnes «balto plankumu»: izrādās, Parex bankas prezidents pazemojies tiktāl, ka caur starpniekiem lūdzies Dienai kaut uz vienu dienu atlikt publikāciju par preses konferencē stāstīto un apgalvojis – PID paustā informācija esot atriebība par bankas nevēlēšanos dzēst parādu kādam vārdā tā arī nenosauktam PID darbiniekam. Savukārt viņa kompanjons Viktors Krasovickis laikraksta Diena redaktorei Sarmītei Ēlertei atklāti paziņojis – viņai neesot ko uztraukties, ka informācija, kas bija pausta preses konferencē, parādīsies kādā citā medijā, – tas jau esot nokārtots…

Mūsdienu Latvijas vēstures seriāla jaunākās sērijas katru nedēļu lasāmas žurnālā ŽZL.

Turpmāk vēl...