Saaukstēšanās. Šis vārds nav nepareizs, bet mazliet neprecīzs gan, jo saglabājies vēl kopš seniem laikiem, kad cilvēki domāja, ka nevis vīrusi vai baktērijas, bet tieši aukstums pats par sevi izraisa slimības ar iesnām, klepu, kakla sāpēm, galvas sāpēm un citām mums labi pazīstamām izpausmēm. Tik parasta kaite, tik pazīstama un daudzreiz jau pārciesta, tomēr ikreiz viss norisinās mazliet atšķirīgi un vienmēr — galīgi nelaikā!
Mēs bieži apmaināmies padomiem, kā tad īsti ārstēties. Daudzi turas pie prātīgiem mediķu ieteikumiem, ar kuriem pilni mediji, citi izvēlas kaut ko patiesi ekstrēmu un apgalvo, ka tas palīdzot. Pieredzējuši ārsti arvien biežāk atzīst: nav tādu līdzekļu, kas pret saaukstēšanos der pilnīgi visiem, taču ir virkne vienkāršu ieteikumu, kas nāk par labu praktiski ikvienam un ko arī zina gandrīz visi, tikai kaut kā nesokas ar ievērošanu. Tāpēc «Māja» šoreiz piedāvā dažus jautājumus, kurus derētu uzdot sev šajā vīrusu pilnajā gaisotnē.
Kā es varētu izvairīties vai vismaz censties izvairīties no kontakta ar slimību izplatītājiem?
Apdomājiet, vai noteikti tieši tagad jāiet uz publiskiem pasākumiem, kinoseansiem, teātra izrādēm. Aiztaupiet sev un bērniem pēc iespējas vairāk braucienu sabiedriskajā transportā, kādu laiku nevediet mazuļus uz lielveikaliem, gan jau vēl kopīgi pagūsiet izbaudīt iepirkšanās priekus. Ikreiz pēc atgriešanās mājās neaizmirstiet kārtīgi nomazgāt rokas. Vismaz šajā sezonā auduma kabatlakatiņus ieteicams aizstāt ar papīra mutautiņiem, kas pēc lietošanas nekavējoties jāizmet (nevis jākrāj kaudzītē uz naktsgaldiņa vai žurnālu galdiņa, pie kura jūs sēžat, skatoties televizoru).
Vai es pietiekami uzkopju un vēdinu telpas?
Ziemā, jo sevišķi ļoti aukstā laikā, parasts gādāt par siltuma zudumu novēršanu, bet doma par vēdināšanu uzdzen drebuļus. Tomēr pat visaukstākajā laikā nevajadzētu aizmirst ik pa brīdim atvērt logu, jo slimību izraisītājiem patīk telpas ar sastāvējušos gaisu. Arī pašiem vismaz uz brīdi jāiziet paelpot svaigu gaisu. Liela nozīme ir arī telpu mitrajai uzkopšanai — grīdu mazgāšanai, putekļu slaucīšanai. Ieteicams padomāt par mikroklimata uzlabošanu telpā, tai nevajadzētu būt ne pārāk aukstai un drēgnai, ne arī pārkurinātai. Ja gaiss ir sauss, to var mitrināt ar speciālām ierīcēm vai vienkārši noliekot sildķermeņu tuvumā traukus ar ūdeni — redzēsiet paši, cik ātri tas izgaro. Labāka mikroklimata radīšanai izmanto arī aromlampas ar dabiskām ēteriskajām eļļām, kam piemīt dezinficējošas īpašības, dažās mājās nesmādē arī krellītes no ķiploku daiviņām vai sagraizītas citrusaugļu miziņas.
Vai es pilnvērtīgi ēdu un uzņemu pietiekami daudz vitamīnu?
Nepareizs uzturs spēj vājināt organisma aizsargspējas jebkurā gadalaikā. Visi zina, ka būtiska loma saaukstēšanās slimību profilaksē un arī atlabšanā no tām ir C vitamīnam, kuru šobrīd ar uzturu uzņemt ir problemātiski. Ziemas otrajā pusē nāk par labu kursa veidā lietots vitamīnu komplekss. Par jums piemērotāko preparātu apspriedieties ar ārstu vai aptiekāru. To tad arī lietojiet, kā norādīts instrukcijā, nedrīkst patvaļīgi mainīt devas vai kombinēt dažādus preparātus.
Vai es ģērbjos atbilstoši laika apstākļiem?
Par sliktu nāk gan tuntuļošanās, gan staigāšana pārāk plānās drēbēs. Tā kā mūsu klimats ir mainīgs, daudzi cilvēki par piemērotāko atzīst sīpola stilu — ģērbties tā, lai vajadzības gadījumā kaut ko var novilkt un atkal uzvilkt. (Visgrūtāk ir piemēroti apģērbties, ja nākas braukt pārpildītā sabiedriskajā transportā, kur reizēm var pamatīgi sasvīst. Taču arī tur vismaz var novilkt cimdus, atpogāt mēteļa augšējās pogas un noņemt cepuri.) Staigājot pa lielveikalu, novelciet mēteli un kaut vai vadājiet to līdzi iepirkumu ratos. Apģērbi nedrīkst būt pārāk apspīlēti, starp ķermeni un drēbēm jāpaliek nelielam gaisa slānītim. Arī apavi nekādā ziņā nedrīkst spiest, un ir jāseko, lai tie nebūtu mitri. Ļoti labi, ja ir arī kāds rezerves apavu pāris, ko uzvilkt, kamēr pilnīgi izžūst sabristie.
Vai zinu, kas darāms, ja sākušās iesnas, un, starp citu, vai protu pareizi izšņaukt degunu?
Ja reiz iesnas sākušās, process iet savu gaitu: degunā jūtama nieze un ir jāšķauda, deguna gļotāda pietūkst, tad sākas izdalījumi. Bezrecepšu pilieni, ziedes, gēli, eļļas, aerosoli un citi līdzekļi jālieto saskaņā ar instrukcijām, lai nepārsniegtu lietošanas ilgumu, biežumu un devas, jo tas var radīt nevēlamas izmaiņas deguna gļotādā. Ja iesnas nemitējas 5–7 dienu laikā, meklējiet profesionālu medicīnisku palīdzību. Runājot par deguna šņaukšanu: vispirms jāizšņauc viena nāss, tad otra; gaisu nedrīkst pūst stipri, citādi infekcija var nonākt dzirdes kanālos, izraisot vidusauss iekaisumu un citas nepatikšanas.
Vai es saprātīgi lietoju līdzekļus, kas paredzēti saaukstēšanās simptomu atvieglošanai?
Pētījumos esot noskaidrots, ka tāda pati saaukstēšanās vienam cilvēkam izraisa tikai nelielu diskomfortu, kamēr citam liek justies vienkārši drausmīgi. Labi, ka ir izgudroti ātri un vienkārši lietojami medikamenti, kas domāti nepatīkamo simptomu mazināšanai un pašsajūtas uzlabošanai. Tikai jāatceras: ražotāji tos gatavojuši, rēķinoties ar uzskatu, ka cilvēks ir saprātīga būtne, kas izlasīs un arī ievēros medikamentam pievienoto informāciju un ņems to vērā. Ir pieejami dažādi medikamenti, gan tablešu, gan pulveru formā. Slimības laikā būtu jāuzņem daudz šķidruma (līdz pat 2 l dienā). Dažiem būtu patīkami vismaz daļu šķidruma uzņemt kopā ar medikamentiem. Tā saucamie karstie dzērieni iedarbojas nedaudz ātrāk nekā tabletes, jo organismā nonāk jau izšķīdušā veidā.
Ja sāp kakls un moka klepus — vai es nelietoju dažādus preparātus pēc principa jo vairāk, jo labāk?
Nav jādzer verdoša tēja, jāelpo pārāk karsti tvaiki, jāskalo kakls ar pārmērīgi stipru sāls šķīdumu, tā var tikt pie rīkles gļotādas jēluma. Inhalācijas, aerosoli un eļļas jālieto uzmanīgi un ar mēru. Pretklepus līdzekļus bez ārsta palīdzības izvēlēties ir grūti, jo paši mēs neprotam pareizi novērtēt klepus raksturu; vienā gadījumā vajadzīgi līdzekļi, kas šķidrina krēpas, citā — kas paplašina bronhus, vēl citos gadījumos noder preparāti, kas bloķē klepus refleksu. Ir iespēja pajautāt aptiekāram par pretklepus līdzekļiem, precizējot savu jautājumu — vai tas ir sauss klepus ar kairinājumu, vai mitrs, kam nepieciešami citi līdzekļi.
Norūdīšanās?
Kamēr vēl svaigā atmiņā sliktā pašsajūta, ko radīja saaukstēšanās, cilvēkam šķiet: nākamajā vasarā noteikt sākšu norūdīties, staigāšu svaigā gaisā, iešu peldēties un sākšu arī sportot. Bet pienāk vasara, un atkal liekas, ka ir labi tāpat. Norūdīšanās ir pakāpenisks, sistemātisks asinsrites un nervu sistēmas treniņš, kas jāsāk piesardzīgi, no fizioloģijas viedokļa patiešām vispareizāk to darīt vasarā, turpināt rudenī, ziemā un — visu atlikušo dzīvi. Ja ir piemēroti apstākļi un jūs neesat savārguši pēc slimības, arī šobrīd varat praktizēt norīvēšanos ar mitru dvieli (sākumā to samērcē viegli siltā ūdenī, ar katru nākamo reizi — arvien aukstākā).