Grozījumi ar valsts drošību saistītajos likumos paver durvis ļoti nopietnām politiskām manipulācijām, sestdien Rīgas pilī speciāli sasauktā preses konferencē žurnālistiem sacīja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Grozījumi valsts drošības likumos paver durvis politiskām manipulācijām
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Šeit ir situācija, kas paver durvis ļoti nopietnām politiskām manipulācijām. Un caur politiskām manipulācijām eventuāli mūsu tā saukto oligarhu iespaidam. Esmu gatava saukt īstos vārdos savas bažas. Un tās ir, ka šeit neadekvāti var notikt iejaukšanās mūsu izmeklēšanas procesos, kas eventuāli skar vai nu kādus politiskos grupējumus, vai tos, kas tos finansiāli atbalsta un kas stāv aiz tiem,» pieļauj prezidente.
Vīķe-Freiberga norādīja, ka dažādu ar valsts drošību saistītu likumu grozīšana sākusies jau pagājušā gada decembra pēdējās dienās un aktivizējusies šā gada janvārī un februārī. Vīķe-Freiberga pieņem, ka motivācija šādai rīcībai ir pietiekami nopietna.
Nesen izskanējušie izteikumi, ka varētu precizēt nesen pieņemtos grozījumus Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā, prezidentei izklausās «tīri kosmētiski». Viņu māc šaubas, ka atbildīgās amatpersonas ir gatavas šai lietai pievērsties pēc būtības.
Jautāta, vai viņa aicinās Latvijas iedzīvotājus piedalīties tautas nobalsošanā, prezidente sacīja, ka viņa pavērusi tautai durvis viedokļa izteikšanai. «Vērsos gan pie Saeimas, gan pie tautas. Likums paredz iespējas rīkoties gan vieniem, gan otriem,» sacīja Vīķe-Freiberga. «Tie ir ļoti nopietni signāli attiecībā uz to, kas mūsu valstī notiek ar valsts drošības iestāžu kontroli un pārraudzību,» Saeimas pieņemtos grozījumus komentēja Vīķe-Freiberga.
Prezidente uzsvēra, ka ar valsts drošību saistīto likumu grozīšana ir komplekss kopums. «Tas sākās ļoti sasteigti Saeimas brīvdienu laikā, pieņemot veselu rindu grozījumu, kas no paša sākuma bija neadekvāti, ka beigās tika atcelti. Taču jau ar šo rīcību vien un pēc tam steidzamības kārtā pieņemot Ministru kabinetā, tika pārkāpta Nacionālā drošības likuma 20. panta 1. daļa, kas nosaka, ka ar valsts drošību saistītie jautājumi jāskata kopīgi, saskaņojot viedokļus starp valsts augstākajām amatpersonām Nacionālās drošības padomē. Tas netika darīts,» atgādināja Vīķe-Freiberga.
Īpaši asi prezidente vērsās pret iniciatīvu Informācijas analīzes dienestam piešķirt operatīvās darbības tiesības. Pēc Vīķes-Freibergas domām, šāds lēmums būtu nesis katastrofālas sekas, jo Latvija kā NATO dalībvalsts ir nozīmējusi Satversmes aizsardzības biroju kā nacionālo drošības aģentūru, un cita iestāde šīs funkcijas nedrīkst aizstāt, jo tas ir saskaņots ar partneriem NATO aliansē.
«Šāda lēmuma pieņemšana jau parādīja būtisku tendenci kaut ko mainīt visā likumu sistēmā, neskatoties uz to, kādas konsekvences tas varētu nest mūsu valsts ārējai drošībai,» bilda valsts pirmā persona. Piešķirot operatīvās darbības tiesības Informācijas analīzes dienestam, tiktu izkropļota visa pielaižu sistēma slepenajiem dokumentiem. «Situācija ir tāda, ka Informācijas analīzes dienests, kas ir tieši pakļauts Ministru prezidentam un Ministru kabinetam, tātad izpildvarai un tikai izpildvarai, ir autorizēts pats pieņemt savus darbiniekus, pats pārbaudīt savu telpu drošību, bet pats arī izbaudīt šo privilēģiju saviem darbiniekiem piešķirt pirmās pakāpes pielaides. Līdz ar to tas nozīmē, ka vienkārši kļūst iespējams iestādei, kas nav paredzēta drošības iestāžu sarakstā, kam nav operatīvās darbības tiesības, jebkurai nedefinētai personai būtībā uz nezināmiem kritērijiem izsniegt pirmās pakāpes pielaides. Tas kļūst daudz svarīgāks par to, ko es arī norādīju vēstulē Saeimai, — par to grūti aptveramo un nedefinēto personu loku, kas arī kā eksperti varētu pavadīt parlamentāriešus parlamentārās pārraudzības pārbaudēs. Šeit tātad iespējams, ka valstī veidojas sistēma, kur cilvēkam ir iespējams saņemt pirmās pakāpes pielaidi, kādu to veic nacionālās drošības iestādes un, galvenais, tad pēc tam ar visām tiesībām doties un pārbaudīt citas drošības iestādes. Tātad Informācijas analīzes dienestam no savas puses ir dotas tiesības iet un analizēt SAB un Drošības policiju, un Militārās izlūkošanas un pretizlūkošanas dienestu.»
Likumu grozījumos prezidente saskata divus draudus, un viens no tiem ir Latvijas ārējai drošībai līdz ar to, ka NATO partneri nepaliek šādu situāciju neievērojuši, un tas var ļoti nopietni iespaidot to informācijas plūsmu, ko Latvija no saviem partneriem nākotnē saņems, un par to, cik ļoti nopietni Latvija kā partnere tiks uzskatīta. «Domāju, ka tas mūsu drošībai ir būtiski un nopietni. Bet pastāv arī otras bažas — ka tautas ievēlētiem deputātiem, kam, protams, likuma priekšā ir tiesības pārbaudīt drošības dienestus, nāktu līdzi jebkādas personas, ko viņi ir izraudzījuši, un tādas pašas tiesības piemīt arī Informācijas analīzes dienestam, kuram pēc visas NATO loģikas un NATO drošības iestāžu principiem vienīgajam vajadzētu būt tam, kas analizē informāciju, ko no citiem ir saņēmuši.»
Jau vēstīts, ka prezidente ir apturējusi grozījumus Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā uz diviem mēnešiem.