Būs grūti izvairīties no tautas nobalsošanas rīkošanas par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas apturētajiem grozījumiem ar valsts drošību saistītajos likumos, aģentūrai LETA sacīja Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš.
Kusiņš: būs grūti izvairīties no referenduma rīkošanas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš uzsvēra, ka izvairīties no referenduma rīkošanas patlaban var tikai divos gadījumos: ja noteiktā termiņā netiek savākts pietiekams skaits vēlētāju parakstu, kā arī ja Saeima ar 75 deputātu balsīm pieņem prezidentes apturētos likumus. Kusiņš norādīja, ka šajā situācijā pat esot jālieto speciāla terminoloģija, proti, prezidentes apturētie likumprojekti, par kuriem arī varētu notikt tautas balsojums, kā arī jaunie likumprojekti, kuri vēl tikai tikšot izstrādāti un uz kuriem attieksies parastā kārtība, kurus prezidente atkal varēs noraidīt.
Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) šodien pēc Koalīcijas padomes sēdes sacīja, ka tuvākajā laikā ar darba grupas palīdzību centīsies atrisināt jautājumu par jaunu grozījumu izstrādi Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā, kuru publicēšanu uz diviem mēnešiem apturēja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Kā norādīja premjers, veicot likuma redakciju izmaiņas, tiks pārskatīti jautājumi saistībā ar pilnvarojumu personām, kurām tiek dota pielaide valsts noslēpumam. Premjers atzina, ka iepriekš, Ministru kabinetam pieņemot grozījumus likumos par valsts drošību, netika novērtēti visi riski, kas no tiem veidojas. Viņaprāt, jaunie likumu grozījumi būšot visām pusēm pieņemamā formā.
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš (TP) žurnālistiem norādīja, ka no tautas nobalsošanas būs grūti izvairīties. Pēc viņa teiktā, ja līdz tautas nobalsošanai visām iesaistītajām pusēm — prezidentei, valdībai un Saeimai — izdosies vienoties, panākot kopīgu viedokli, kā arī attiecīgi grozījumi tiks apstiprināti Saeimā, tautas nobalsošanai vairs nebūšot jēgas.
Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Gunāra Kusiņa vadītā darba grupa, kurā ir arī Ministru kabineta un Prezidenta kancelejas pārstāvji, jau šodien sākusi darbu pie jaunu grozījumu izstrādes Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā, kuru publicēšanu uz diviem mēnešiem apturēja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Prezidente asi kritizēja veidu, kādā virzītas izmaiņas Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā. Valdība un Saeima neesot ieklausījusies ne tikai Vīķes-Freibergas iebildumos pret likumprojektu saturu, bet arī ekspertu viedoklī. Par grozījumu negatīvo ietekmi uz informācijas slepenību bažas izteikuši Latvijas partneri NATO.