20. sērija. Starptautiskajā arēnā

Taču jau pašā astoņdesmito gadu nogalē konkursu rīkotājiem radās nojausma, ka nepietiek tikai ar pašmāju lauriem vien. Tos pāris gadus, kamēr vēl pastāvēja Padomju Savienība, latviešu meitenes piedalījās arī konkursā Mis SSSR. Viena no pirmajām šī ceļa gājējām bija pašmāju konkursa otrās vietas ieguvēja Evija Staļbovska, kura 1989. gada Vissavienības konkursā izcīnīja fotožurnālistu balvu. Starp citu, šis bija arī pirmais skaistumkonkursu rīkotājas I. Fogeles izgājiens «dziļākos ūdeņos», jo viņa PSRS konkursā pildīja Latvijas delegātes impresārija pienākumus, tolaik gan vēl skaitoties jaunatnes centra Forums vecākā administratore un priekšniecības maigi saukta vienkārši par «sievieti – tanku». Starp citu, tieši Forumam lielā mērā varam pateikties par skaistumkonkursu bumu astoņdesmito gadu nogalē, jo šī kompānija bija galvenā šādu pasākumu sponsore.

Pati I. Fogele tagad teic, ka ļoti labi atceroties, kāds bija hajs ap Laumas Zemzares piedalīšanos Miss PSRS konkursā. Un arī tas vēl nebijis viss: «Toreiz Jāņa Šipkēvica nu jau bijusī sieva Kristīne Līpiņa brauca piedalīties uz kaut kādu PSRS Goluboj ekran un ieguva skatītāju simpātiju. Situācija bija tāda, ka mēs tobrīd jau bijām ar vienu kāju ārā no Padomju Savienības, bet tas konkurss pusgadu vai gadu iepriekš bija paredzēts un bija pieteikta meitene no Latvijas. Latvijas dēļ speciāli izdomāja kaut kādu speciālu nomināciju Zvezda golubovo ekrana vai kas tamlīdzīgs, lai nav vārds PSRS. Tā mēs sabalansējām, lai meitene var piedalīties, jo viņa jau bija sapakojusi čemodānus…"

Ļoti iespējams, ka tas bija tā vērts, jo jau gadu vēlāk mūsu skaistules atrada vēl vienu jaunu taciņu lielajā pasaulē – tā pati Lauma Zemzare piedalījās konkursā Miss World. Tiesa, tobrīd viņai vēl nācās pārstāvēt Padomju Savienību, jo Latvijas neatkarības atzīšanas brīdis vēl nebija pienācis. Par to gan viņa izpelnījās niknu nacionāli noskaņotā laikraksta Pilsonis kritiku, jo kādā fotosesijā bija atļāvusies galvā uzlikt padomju armijas karavīra cepuri – tolaik rietumniekiem tādas lietas gaužām patika. Savukārt ārzemju presē Lauma Zemzare izpelnījās ievērību pozitīvā nozīmē, un britu avīzēs Daily Mail un Daily Mirror par godu viņai parādījās tādi apzīmējumi kā glasnost glamour un real beauty of glasnost.

«Pirms 16 gadiem, kad Latvija kļuva neatkarīga, pasaules skaistumkonkursa licences iegūšana bija ļoti būtisks politisks aspekts tajā laikā. To varēja iegūt tikai neatkarīga valsts. Es tam visam biju klāt un ļoti labi atceros,» saka I. Fogele. Un pirmā, kas jau kā neatkarīgās Latvijas pārstāve piedalījās pasaules mēroga skaistumkonkursā Miss World, bija Mis Latvija – 91 Inese Šlesere. Laurus Amerikā notikušajā konkursā viņa neplūca, toties darbu kādā modeļu aģentūrā gan atrada. Tiesa, tas notika diezgan kuriozas apstākļu sakritības dēļ: kurjerpasts kaut kur bija pamanījies nozaudēt viņai sūtīto aviobiļeti ceļam uz mājām, tādēļ skaistulei kādu brīdi nācās dirnēt Ņujorkā, kur tad arī viņai darbu piedāvāja modeļu aģentūra. Latvijas skaistumkonkursu rīkotāji gan par to nebija sajūsmā, jo teorētiski titula īpašniecei vajadzēja tepat Latvijā piedalīties dažādos pasākumos, nevis fotografēties okeāna otrā krastā. Tādēļ nākamajā gadā Mis Latvija konkursa uzvarētājai jau nācās parakstīt līgumu, kas diezgan stingri reglamentēja karalienes pienākumus.

Apmēram tajā pat laikā modeles karjeru Amerikā uzsāka jau pieminētā Lauma Zemzare, kurai karjeras sākumā «dāsnie» darba devēji maksājuši smieklīgu naudu – trīs dolārus dienā. Par laimi, modelei diezgan ātri izdevās atrast cienījamākus sadarbības partnerus kompānijas Elite izskatā. Bija gan arī kāda misene, kas izvēlējās pavisam «eksotisku» profesiju – viena no deviņdesmito gadu sākuma konkursantēm Alise Radajeva drīz vien kļuva par vietēja mēroga slavenību, pateicoties dalībai kādā rietumos tapušā pornofilmā.

Tās meitenes, kurām durvis uz lielo pasauli bija slēgtas, varēja piedalīties lokāla mēroga starptautiskos konkursos. Piemēram, 1991. gada vasarā Klaipēdā norisinājās pirmais Baltijas skaistumkonkurss Miss Baltija. Saskaņā ar nolikumu, tajā varēja piedalīties tikai nacionālo konkursu Vicemis titula ieguvējas un skatītāju simpātijas – pa trim no katras valsts. Uzvarēja igauniete Ketlina Trumala. Gadu vēlāk konkurss jau saucās solīdāk – Miss Baltic States, un arī tajā uzvarēja igauniete, kas balvā saņēma kažoku un nedēļu ilgu ekskursiju uz Franciju. Pārējām dalībniecēm tika parfimērija 100 dolāru vērtībā. Šis gan nebija vienīgais pasākums, kas pretendēja uz Baltijas mēroga galvenās daiļavas kronēšanu, jo 1992. gada rudenī norisinājās arī konkurss Miss Baltic Sea, kurā bez triju Baltijas republiku pārstāvēm piedalījās arī dāniete, vāciete un zviedriete. Uzvarēja gan Lietuvas delegāte.

Mūsdienu Latvijas vēstures seriāla jaunākās sērijas katru nedēļu lasāmas žurnālā ŽZL.

Turpmāk vēl...