Laikam saaukstējos – jāsāk dzert C vitamīns; plaisā lūpu kaktiņi – jānopērk A vitamīns; gatavojos laist pasaulē mazuli – pastiprināti jālieto D vitamīns. Ir taču tā, ka bieži vien mēs aši izlemjam, kādi vitamīni kurā dzīves periodā vai gadalaikā jālieto. Taču, pirms atvērt vitamīnu iepakojumu, ir vērts noskaidrot, vai tas, ko vēlamies tūdaļ likt mutē, patiesi būs īstā panaceja.
Domādams neizdomāsi
Cilvēki tiešām ir labi informēti par pazīstamākajiem vitamīnu veidiem, tomēr par daudzām svarīgām vitamīnu grupām zināšanu vēl būtiski trūkst – reizumis pat tik ļoti, ka šī nezināšana var negatīvi atsaukties uz vitamīnu lietotāja veselību, brīdina «Ģimenes aptieku» direktors Ilgvars Ķipēns, mudinot noteikti konsultēties ar aptiekāru. Vai tas var būt? Aptaujas liecina, ka mēs, pircēji, tiešām zinām: C vitamīns stiprina imūnsistēmu un nervu sistēmas darbību, A vitamīns nodrošina normālu acu un ādas funkciju darbību, E vitamīns pagarina mūžu un palielina vairošanās funkciju. Taču B1 vitamīns, mūsuprāt, nevis regulē smadzeņu un nervu darbību, bet gan... stiprina imunitāti. Vai, piemēram, vitamīns PP nevis ietekmē gremošanas orgānu darbu, bet gan iedarbojas uz… labsajūtas nervu šūnām smadzenēs! Savukārt par vitamīnu D mēs domājam pavisam greizas lietas – tas nevis palīdz kaulu sistēmas un zobu attīstībai, bet gan stimulē vestibulārā aparāta darbību. Tāpēc tiešām jāsaķer galva un jāpriecājas, ka pēc pašdarbnieciskas vitamīnu lietošanas vēl esam pie pilna prāta un veselības.
Dabisko aizstāj sintētiskais
Pavasaris ir gadalaiks, kurā samazinās vitamīnu daudzums dabīgajos to avotos, tāpēc vitamīnu preparātu lietošana sabalansēta uztura bagātināšanai kļūst īpaši aktuāla. Vitamīni vajadzīgi organisma normālai funkcionēšanai. Tas gan nenozīmē, ka vitamīni jādzer saujām. Tie lielās devās, kā, piemēram, C vitamīns jālieto tikai noteiktu laiku.
Ideāli būtu, ja visus vitamīnus vajadzīgajā daudzumā varētu atrast mūsu ikdienas uzturā, taču tā nav. Latvijā galvenie vitamīnu avoti ir rupju miltu maize, rupji putraimi, piens un piena produkti, sviests, dārzeņi, augļi, kartupeļi, liesa gaļa, olas. Ir veikti pētījumi, kuros konstatēts, ka piejūras rajona iedzīvotājiem trūkst B2 vitamīna – tas nozīmē, ka viņi uzturā lietojuši maz piena, toties vairāk zivju. Savukārt par C vitamīna trūkumu vasarā liecina fakts, ka cilvēki nepietiekami ēduši dārzeņus un augļus.
Uz dullo nedzert!
Daži vitamīni (B1, B2, B3, B12, C, PP) šķīst ūdenī, citi (A, D, E, K) – taukos. Pirmie lielākoties ir visi neizturīgi, sevišķi pret karsēšanu gaisa klātbūtnē un sārmainā vidē, un to krājumi organismā nav lieli, tāpēc tie jāuzņem katru dienu. Taukos šķīstošie vitamīni ir daudz izturīgāki, un organismā uzkrājas šo vitamīnu rezerves. Tomēr arī tie jāuzņem regulāri. Turklāt jāzina, kādi vitamīni savstarpēji «draudzējas» vai «nīstas», lai neizrādītos, ka visa vitamīnu kūre bijusi velta. Piemēram, P vitamīns sekmē C vitamīna izmantošanu, D vitamīns veicina magnija uzsūkšanos, bet A vitamīnu var ātri pārdozēt.
Atceries!
Ilgstoša A, D, K, PP vitamīnu lietošana var būt kaitīga! Viena vitamīna pārmērīgs daudzums organismā var radīt citu vitamīnu maiņas traucējumus, ja to devas nav attiecīgi saskaņotas.
Der zināt!
B1 – nodrošina centrālās nervu sistēmas un asinsrites sistēmas funkcijas un ogļhidrātu vielmaiņas procesus. Satur rupja maize, griķi, auzu pārslas, kartupeļi, ziedkāposti, zirņi, pupas, cūkgaļa, teļa gaļa, aknas.
B2 – nodrošina centrālās nervu sistēmas un aknu funkcijas, normalizē redzes orgānu funkciju. Satur piens, piena produkti, rupja maize, griķi, auzu pārslas, olas, gaļa, īpaši aknas.
B6 – nodrošina olbaltumvielu maiņu organismā. Satur rupja maize, aknas, zivis, olas, rieksti.
B12 – nepieciešams sarkano asinsķermenīšu radīšanai, veselīgai nervu sistēmai. Satur gaļa – īpaši aknas un nieres, treknas zivis, olas, piens, piena produkti.
PP ?– nodrošina audu elpošanu, tauku un ogļhidrātu vielmaiņas procesus, pazemina holesterīna līmeni, paplašina arteriālos asinsvadus, uzlabo asinsriti. Satur gaļa, zivis, rupja maize, piens, piena produkti.
H – veicina ādas un nervu šūnu veidošanos, sargā no depresijām, muskuļu krampjiem. Tā trūkums var izraisīt matu izkrišanu. Satur liellopu gaļa, sojas pupiņas, baravikas, gailenes, raugs.
C – palielina organisma aizsargspējas pret slimībām, nodrošina normālu nervu sistēmas darbību. Nepieciešams, lai būtu vesela āda, smaganas, asinsvadi. Satur īpaši citrusaugļi un upenes, mežrozīšu augļi, dilles, selerijas, nātru lapas, kāposti.
A – nodrošina normālu redzi, ādas un gļotādu funkciju, kā arī augšanu. Vajadzīgs ādai un ausīm, ietekmē skeleta veidošanos. Satur aknas, nieres, treknas zivis, olas dzeltenums, zaļie lapu dārzeņi, burkāni, salds krējums.
D – veicina kaulu un zobu augšanu un nobriešanu, nodrošina kalcija uzsūkšanos asinīs no kuņģa zarnu trakta. Satur treknas zivis, olas.
E – darbojas kā antioksidants, aizsargājot organisma audus un šūnas no bojājumiem, pagarina mūžu, palielina vairošanās funkciju (piemēram, pastiprina spermas veidošanos). Satur augu eļļa, īpaši nerafinētā, rupja maize, zaļie lapu dārzeņi, rieksti.
K – nepieciešams normālai asinsrecei, apgādā organismu ar enerģiju. Satur dārzeņi – ziedkāposti, brokoļi, lapu salāti, nātru lapas, kā arī aknas.