Sieviete, pamanījusi asiņošanu no dzimumceļiem nelaikā, tad, kad tā nedrīkstētu būt, bieži uztic šo intīmo informāciju draudzenēm un kolēģēm. Kopā tiek meklēti visādi izskaidrojumi, tiek doti dažādi padomi. Sieviete nogaida, kas būs tālāk, varbūt viss pats no sevis pāries. Taču šāda asiņošana, iespējams, ir ļoti nopietnas un bīstamas slimības simptoms. Tāpēc vajadzētu nevis novilcināt laiku, bet tūdaļ apmeklēt ginekologu.
Asiņaini, gaļas ūdenim līdzīgi, kā arī strutaini izdalījumi mēnešreižu starplaikā vai pēc mēnešreižu izbeigšanās (menopauzē) var liecināt par dzemdes vēzi, bet biežāk izrādās, ka tā ir pagaidām vēl labdabīga fona vai vēždraudes saslimšana, ko sauc par endometrija hiperplāziju — dzemdes gļotādas šūnu pastiprinātu vairošanos un augšanu, kas noteikti laikus jāārstē, lai nenotiktu ļaundabīga pārvērtība un neattīstītos vēzis.
Papildu asiņošana
Dzemdes onkoloģiskās saslimšanas var izpausties arī ar papildu asiņošanu mēnešreižu laikā, ko ir grūtāk uztvert un kam sievietes pievērš uzmanību retāk. Kādas ir šīs papildu asiņošanas pazīmes, skaidro Rīgas Austrumu slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra 6. ginekoloģiskās nodaļas vecākā ordinatore, pieredzējusī, onkologu un ginekologu vidū populārā ārste Marija Zvaigznīte: «Normālas mēnešreizes nedrīkst turpināties ilgāk par septiņām dienām. Ja asinis lielākā vai mazākā mērā izdalās vēl 8., 9. un 10. dienā, ja asiņošana kļuvusi spēcīgāka un sievietei, kas agrāk iztikusi ar divām trim paketēm dienā, tagad vajadzīgs jau gandrīz puspalags, noteikti jākonsultējas ar ginekologu, jo šādi simptomi liecina par kādu dzemdes gļotādas patoloģiju, iespējams, ļaundabīgu audzēju.»
Dzemdes vēža pazīmes
«Daļa slimnieču sūdzas par neskaidrām sāpēm vēdera lejasdaļā,» stāsta ārste Marija Zvaigznīte, «un, ja laikus netiek sākta ārstēšana, ļaundabīgais audzējs progresē un pāriet uz dzemdes apkārtējiem audiem. Tiek nospiesti nervi, asinsvadi, un sievietei var parādīties pietūkums kājās, kāju vēnu slimībām — flebotrombozei vai tromboflebītam — raksturīga aina. Var būt sāpes krustos, mugurā līdzīgi radikulītam. Nekad nevajadzētu sākt ne kāju vēnu slimību, ne muguras sāpju ārstēšanu, ja sieviete pirms tam nav izmeklēta ginekoloģiski.»
Dzemdes vēzis jeb, precīzāk, dzemdes ķermeņa vēzis ir trešais izplatītākais audzējs sieviešu vidū aiz krūts un ādas ļaundabīgajiem audzējiem. To nevajadzētu jaukt ar dzemdes kakla vēzi, kas sastopams nedaudz retāk, kam ir citāda audu uzbūve, pavisam citi riska faktori, kas veicina saslimšanu, citādi profilaktiskie pasākumi, kas zināmā mērā ļauj izsargāties no slimības, atšķirīgas diagnostikas metodes, atšķirīga ārstēšana un daudzi citi parametri.
Var būt pārmantots
Ar dzemdes ķermeņa vēzi visbiežāk slimo sievietes no 50 līdz 60 gadu vecumam, bet ar to var saslimt arī ap 45 gadiem, kā arī lielā vecumā. Šā audzēja attīstības risks ir lielāks tām sievietēm, kuras vai nu vispār nav dzīvojušas, vai ļoti maz ir dzīvojušas dzimumdzīvi, kurām jaunībā bijusi neauglība, nav bijis vai ļoti maz ir bijis grūtniecību un dzemdību, kam vēlu, pēc 52 gadu vecuma, iestājusies menopauze. Pie riska faktoriem pieder arī aptaukošanās, cukura diabēts un paaugstināts asinsspiediens.
Nozīme var būt pārmantotībai. Dzemdes vēzis pieder pie hormonatkarīgajiem audzējiem, tāpat kā krūts vēzis, olnīcu, resnās zarnas un daļēji arī nieršūnu vēzis. Ja sievietes asinsradinieces ir slimojušas ar kādu no šiem audzējiem, viņai ir daudz lielāks risks saslimt ar dzemdes vēzi vai citu hormonatkarīgo audzēju nekā tām sievietēm, kam šādas saslimšanas ģimenē nav novērotas. Kā jau minēts, dzemdes vēzis attīstās uz dzemdes gļotādas šūnu pastiprinātas augšanas un vairošanās fona, ko veicina pārmērīgs estrogēno hormonu daudzums sievietes organismā.
Estrogēnie hormoni
Sievietes menstruālo ciklu regulē divu grupu dzimumhormoni, ko izdala galvenokārt olnīcas. Vieni ir estrogēnie hormoni, kas gūst pārsvaru menstruālā cikla pirmajā pusē, bet cikla otrajā pusē darbojas pamatā progestīni jeb dzeltenā ķermeņa hormoni.
Estrogēno hormonu līmenis paaugstinās, ja sievietei ir labdabīgi vai ļaundabīgi hormonus producējoši audzēji olnīcās, ja ir nepareiza ovulācija jeb traucēta olšūnas nobriešana un olnīcās formējas cistiski veidojumi. Estrogēno hormonu palielināta daudzuma cēlonis var būt arī virsnieru audzēji un pavājināta vairogdziedzera funkcija.
Ir zināms, ka vairākums vēža veidu, ja tos atklāj pirmajā vai otrajā stadijā un tūdaļ operē vai lieto cita veida piemērotu terapiju, lielākajā daļā gadījumu ir pilnīgi izārstējami.
Kā ir ar dzemdes ķermeņa vēzi? Vai to var diagnosticēt agrīni, kamēr vēl nav nekādu slimības pazīmju? «Jā, agrīna diagnostika ir iespējama,» atbild ārste Marija Zvaigznīte. «Bet vissvarīgākais ir izvērtēt, kādi no jau iepriekš aprakstītajiem saslimšanas riska faktoriem pastāv konkrētajai sievietei, vai viņa ietilpst dzemdes vēža paaugstināta riska grupā. Tas jāzina gan sievietei pašai, gan ģimenes ārstam un ginekologam, kuru viņa apmeklē.»
Ultrasonogrāfiskā izmeklēšana
Ja sieviete pieder pie šīs riska grupas, profilaktiska ginekoloģiska izmeklēšana, kaut arī nav nekādu sūdzību, viņai nepieciešama divreiz gadā. Parastā ginekologa apskatē ar onkocitoloģiskās uztriepes — tas ir, šūnu materiāla —paņemšanu no dzemdes kakla, ko sievietēm bez maksas veic vienreiz gadā un kam ir neatsverama loma dzemdes kakla vēža agrīnā diagnostikā, dzemdes ķermeņa vēzi sākuma stadijās atklāt nevar.
Dzemdes ķermeņa vēža riska grupas sievietēm derētu zināt, ka bīstamo slimību laikus atklāt var palīdzēt tikai ultrasonogrāfiskā izmeklēšana, tas ir, izmeklēšana ar ultraskaņas palīdzību, kur uz ekrāna dzemdes gļotāda ir labi saskatāma un tās stāvokli ir iespējams samērā precīzi izvērtēt. Šī izmeklēšana riska grupas sievietēm jāveic divreiz gadā, turklāt divreiz gadā jāņem arī šūnu materiāls no dzemdes dobuma, ko īpašs speciālists citologs izvērtē zem mikroskopa, lai atklātu, vai šūnās nav vērojamas ļaundabīgas pārvērtības.
Mūsdienās sievietei pašai jāvērš ginekologa uzmanība uz to, ka viņai pastāv paaugstināta riska faktori saslimšanai ar dzemdes vēzi, un jāpainteresējas par šiem izmeklējumiem, jo ne vienmēr ginekologam pietiek laika katru pacienti rūpīgi iztaujāt.
Kāda ir ārstēšana?
Dzemdes vēža gadījumā parasti veic operāciju, ko papildina ar sekojošu staru terapiju. Ja konstatētas pagaidām vēl labdabīgas izmaiņas dzemdes gļotādā — minētā endometrija hiperplāzija, daļai sieviešu iesaka operāciju, bet šo patoloģiju, it sevišķi gados jaunām sievietēm, bieži vien var ārstēt arī medikamentozi.
Ja sievietei dzemdes vēzis tiek diagnosticēts un ārstēts laikus, ilgas dzīves prognoze ir ļoti laba — 95 procenti pirmās stadijas slimnieču dzīvo ilgāk par pieciem gadiem. Pēdējā laikā dzemdes vēža ārstēšanas metodes pilnveidojas un kļūst efektīvākas. Tāpēc palielinās to slimnieču skaits, kas no bīstamās slimības izveseļojas pilnīgi.
Eksperta viedoklis
Marija Zvaigznīte, ārste: «Ko gribētos cieši piekodināt sievietēm menopauzē?»
Pēc mēnešreižu izbeigšanās nedrīkst vairs būt nekādi izdalījumi. Ja parādās kaut piliens asiņu, tūlīt jāvēršas pie ārsta. Nedrīkst gaidīt nākamo reizi, kad atkal asiņainie izdalījumi parādīsies. Tā var būt pēc vairākiem mēnešiem, un tad slimība jau būs ielaista.
Ārsts jāapmeklē arī sievietēm premenopauzes jeb klimaktēriskajā periodā, kad menstruālais cikls sajūk un asiņošana kļūst neregulāra, jo šajā laika posmā viegli palaist garām dzemdes vēža pirmos signālus.
Ja sievietei menstruācijas turpinās vēl pēc 52 gadu vecuma, par to nav jāpriecājas, jo tas nozīmē, ka organismā ir paaugstināts hormonu līmenis. Arī šajā gadījumā sievietei jāvēršas pie ārsta, lai noskaidrotu, no kurienes šie liekie hormoni, kas var izraisīt saslimšanu ar vēzi.