Aptuveni 33 gaismas gadu attālumā no Zemes ap vēsu, sarkanu zvaigzni riņķo planēta, kas, pēc astronomu aplēsēm, sastāv galvenokārt no karsta, pat ļoti karsta ledus.
Neviesmīlīgā karstā ledus planēta
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Tā nav diez cik viesmīlīga,» par Ženēvas observatorijas zinātnieku atklājumu sarunā ar «Reuters» saka viens no tā veicējiem Frederiks Pons.
Šāds savāds ūdens stāvoklis varētu likties neiespējams, bet, kā skaidro zinātnieki, planētas temperatūru nosaka tuvums zvaigznei, savukārt cieto agregātstāvokli — lielais spiediens. «Mēs esam pieraduši, ka ūdens maina agregātstāvokli atkarībā no temperatūras, bet patiesībā tas var kļūt ciets arī liela spiediena ietekmē,» teicis F. Pons.
Planēta, kurai dots apzīmējums GJ 436b, ir aptuveni Neptūna lielumā, tās diametrs ir 50 000 kilometru — tātad četras reizes lielāks nekā Zemei, bet masa pārsniedz mūsu planētas masu 22 reizes, raksta žurnāls «Membrana». Karstā ledus planēta atrodas tikai 4 miljonus kilometru (0,03 astronomisko vienību) attālumā no savas zvaigznes, kas ir neliela, diezgan vēsa un aptuveni 100 reižu blāvāka par Sauli.
Zinātnieki gan atzinuši, ka par planētas sastāvu nevar runāt ar simtprocentīgu pārliecību, tomēr uz viņu secinājumu pareizību norāda vairāki apstākļi. Izdevumā «Astronomy & Astrophysics» teikts, ka no visām līdz šim atklātajām planētām šī ir «tuvākā, mazākā un masas ziņā vieglākā».