Nedēļas nogalē Baltkrievijā notika naftas vada avārija, kuras rezultātā, pēc aptuvenām aplēsēm, ūdeņos ieplūda ap simt tonnu naftas produktu.
Baltkrievija aplaimo Latviju ar piesārņojumu (12)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šajā valstī valdošā informācijas blokāde un atpalicība tehnisko līdzekļu arsenālā gādāja par grūtām dienām latvju vides aizsardzības dienestiem, kuru rīcībā bija visai skopas ziņas par Daugavai nodarīto kaitējumu.
Lai gan oficiālu informāciju par Baltkrievijā notikušo naftas vada avāriju Vides ministrija (VM) saņēma sestdien pulksten 10.54, vēl pat svētdien pa dienu nebija īstas skaidrības par šā negadījuma iespējamām sekām.
Sākotnēji tika pieļauts, ka Latviju sasniegs turpat 70 tonnu likteņupē ieplūdinātu naftas produktu, taču vēlāk pienākošās ziņas liecināja, ka pesimistiskākās prognozes tomēr nepiepildīsies. Kā Neatkarīgajai stāstīja Krāslavas reģionālās vides pārvaldes direktors Pāvels Katars, piesārņojums Latviju tomēr sasniegs minimālā daudzumā. Pie robežkontroles punkta Piedrujā vakar diemžēl tā arī neizdevās izvietot naftas produktu piesārņojumu savācošās bonas, kuras vairāk piemērotas jūras apstākļiem, bet Daugavā ir pārāk spēcīga straume. Bija plānots šīs bonas uzstādīt 400 metru tālāk. Vides ministrs Raimonds Vējonis (viņš uz notikuma vietu devās jau vakar astoņos no rīta ar helikopteru no savas dzīvesvietas) Neatkarīgajai apliecināja, ka situācija normalizēta un Latvijai ekoloģiskā katastrofa nedraud – lielākā problēma bijusi tā, ka Baltkrievija laikus nav sniegusi precīzu informāciju par avārijas norises laiku un tās apjomiem. Pierobežas zonā naktī palika dežūrēt vides inspektori, kas sekoja līdzi situācijas attīstībai.
Neatkarīgā pārliecinājās, ka baltkrievi informāciju mēģināja slāpēt pat vakar. Oficiālajā valsts ziņu aģentūras belta.by lentē pēdējās ziņas tika datētas ar 23. martu, un arī Krievijas portālā gazeta.ru bija pieejama visdažādākā informācija, taču par naftas produktu noplūdi Baltkrievijā – ne vārda.
Kaimiņzemē notikušās avārijas rezultātā Ullas upē nonāca piesārņojums. Avārijas vieta atradās tikai 14 kilometru no Ullas ietekas Daugavā, bija skaidrs, ka agri vai vēlu kaimiņu dāvana nonāks Latvijas likteņupē. Kā informē VM, baltkrievi neprecizēja avārijas laiku un naftas apjomu, turklāt kaimiņvalsts vides dienestu rīcībā neesot bijis tādu bonu un citu tehnisko līdzekļu, lai varētu kavēt piesārņojuma izplatību, tam nonākot Daugavā. Upē gan tika izvietotas uztverošās bonas (5 vai 7), taču ar tām nebija pietiekami.
Pēc Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras sākotnējiem aprēķiniem, piesārņojumam Piedruju (tā atrodas 167 kilometru attālumā no avārijas norises vietas) vajadzētu sasniegt apmēram 46 stundās (tātad – agrā šīs dienas rītā), bet Krāslavā (attālums – 194 kilometri) tas nonāktu 54 stundās (šodien ap pulksten 8–9). Aprēķini bija ļoti aptuveni, jo nebija skaidrs, kad tieši Baltkrievijā avārija notikusi.
Latvijas pierobežā vakar ieradās Baltkrievijas valdības vicepremjers Viktors Burja un Ārkārtas situācijas ministrijas ministra vietnieks Boriss Borengolds, ziņo LETA. Pēc šīs tikšanās V. Burja informēja, ka naftas produktu vads pieder kādai Krievijas kompānijai. Dīzeļdegvielas noplūde esot notikusi cauruļu savienojuma vietā, turklāt plīsusi pati mazākā – 375 milimetru – caurule. Taču noplūdes laikā caurulē bijis 45 atmosfēras liels spiediens, tāpēc no cauruļvada Ullā noplūdušas aptuveni simt tonnu dīzeļdegvielas. Lai gan bijušas uzstādītas septiņas bonu rindas, degviela pa Ullas upi ieplūdusi Daugavā. Baltkrievijas speciālistiem gan izdevies savākt lielu daļu piesārņojuma, apgalvoja V. Burja.
Pie Latvijas un Baltkrievijas robežas vakar tika mēģināts uzstādīt speciālas bonas, lai ierobežotu naftas piesārņojuma izplatību, taču, pēc aģentūras LETA novērojumiem, īpašas sekmes šie mēģinājumi nav guvuši. Bonu uzstādīšanas darbos piedalījās 83 cilvēki – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) speciālisti, zemessargi, robežsargi. VUGD Daugavpils nodaļas priekšnieks Raimonds Margevičs teica, ka gadījumā, ja neizdosies piesārņojumu aizturēt pie robežas, līdzīgus dīzeļdegvielas pārtveršanas pasākumus plānots organizēt arī Daugavpilī. Nevienai no Latvijas pilsētām piesārņojuma dēļ dzeramā ūdens problēmas neradīsies, jo tam tiek izmantots dziļurbumu ūdens.
Taču piekrastē dzīvojošie ar šo piesārņojumu varētu saskarties, un ar Daugavas ūdeni vajadzētu uzmanīties – kādu laiku to nevajadzētu izmantot pat lopu dzirdīšanai, kur nu vēl personīgām vajadzībām. Cik smagas sekas baltkrievu dīzeļdegviela atstās uz zivsaimniecības nozari, atliek vien minēt, turklāt situāciju pasliktina tas, ka pašlaik notiek zivju nārsts. R. Vējonis minēja, ka dīzeļdegviela var klāt ūdeni plānā kārtā, daļēji sajaukties ar ūdeni, turklāt piesārņojums var nosēsties applūdušajās pļavās. Līdz ar to videi nodarītais posts vēl ilgi nebūs aprēķināms.