/nginx/o/2018/07/15/9364208t1h5609.jpg)
Jaunākas meitenes laulības ar vecāku vīrieti sabiedrības acīs lielākoties ir bijusi likumsakarība.
Tev nebūs būt vecākai par savu vīru!
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viena no svarīgākajām prasībām, kas vienmēr izvirzīta vīrietim, — nodrošināt ģimenei materiālo pamatu. Viņam ir jāapliecinās savā profesijā, jāiekārto māja, un tikai tad viņš drīkst pretendēt uz sievietes roku un sirdi. Bieži vien sievas izvēle nebija jautājums, ko risināja vīrietis pats. To darīja viņa vecāki.
Lai kā vīrietis censtos, materiālo nodrošinājumu viņš nevarēja sagādāt īsā laikā pat tajā sabiedrības daļā, kur vīrietis varēja cerēt uz sievas pūru un savu vecāku atbalstu. Bieži vien vīrietim jau bija gandrīz 30 gadu, kad, pēc sabiedrības stingrajiem kritērijiem, viņš bija pietiekami labi nodrošināts, lai spētu dibināt ģimeni.
Savukārt attiecībā uz sievietēm pati daba ir parūpējusies, lai jauno paaudzi viņa varētu radīt tikai jaunībā. Turklāt meitenes nobriest ātrāk nekā puiši. Tāpēc līdz pat XX gadsimtam tā bija gandrīz vai sabiedrības norma, ka sieva ir jaunāka par vīru.
Statistikas pētījumi liecina, ka XIX gadsimta Anglijā sievas parasti bija par 5–10 gadiem jaunākas, Francijā — par 4–15 gadiem, bet ASV — par 6–15 gadiem jaunākas nekā viņu vīri.