Tās ir neseksīgas. Arī laulībās, kas veidojušās uz mīlestības pamata, kad sievietei piedzimst bērns, vīrs pret viņu sāk izturēties kā pret māti, ne vairs kā pret sievieti. Tas nozīmē, ka viņu seksuālā dzīve ir beigusies vai tuvojas norietam.
Attiecības japāņu ģimenē
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā anekdotē — Ziemassvētki ir biežāk nekā sekss. Pastāv uzskats, ka jaunā māte tā vai tā zaudē interesi par savu vīru. Internacionālajos pāros ar šo lietu esot drusku labāk. Bet man tā arī neizdevās noskaidrot, kuros vārtos ir bumba nacionālajā līgā; japāņu vīrieši vienkārši pārstāj gribēt sievu, tālab izdomā tam cēlu attaisnojumu — māte, vai sievietes tiešām ir tik ļoti mātes, ka pārstāj būt sievietes?
Dzimstības krišanās
satrauc daudzas attīstītas valstis visā pasaulē, un jo īpaši nopietna šī problēma ir Japānā. Vidējais japāņu vecums precoties ir 28,4 gadi vīrietim un 26 sievietei ar tendenci kristies. Statistika rāda, ka vidējais bērnu skaits ģimenē ir 2,3. 40 procentu no aptaujātajiem pāriem, raksturojot demogrāfisko situāciju starp ideālo un reālo, secina, ka bērnu audzināšana ir ļoti dārgs prieks.
Dēla piedzimšana kopš seniem laikiem skaitās priecīgāks notikums, jo tas nozīmē dzimtas vārda turpināšanu. Tomēr šī vecmodīgā attieksme pret bērna dzimumu aizvien mazāk vērojama mūsdienu japāņu ģimenēs — šobrīd arī meitiņas piedzimšana vecākiem ir laime.
Vairākumā ģimeņu bērni guļ
kopā ar vecākiem vai tikai ar māti. Dažos gadījumos tēvam pat ir sava istaba, jo tādā veidā viņš it kā neuzmodina savu sievu un bērnu, vēlu atgriežoties no darba. Bērniem gulēt pa vidu vecākiem Japānā ir tik ļoti izplatīts modelis, ka viņi tam devuši speciālu vārdu kanji (upe).
Bērni guļ pa vidu vecākiem līdz 3, 5, 8, pat 16 gadu vecumam. Tas katrā ģimenē ir individuāli, atkarībā no bērnu skaita un mājas platības. Bet, tā kā japāņu vecāki pārstāj nodarboties ar seksu regulāri, tā vairs nav problēma.
Internacionālajās ģimenēs — tajās, kas turpina nodarboties ar seksu, — bērns, kamēr vecāki nodarbojas ar to, netraucēti čuč līdzās, bet pēc 3–4 gadu sasniegšanas gan viņam vajadzīga sava istaba. Rietumnieki uzskata, ka bērnam, ja viņš guļ kopā ar vecākiem, tas var radīt psiholoģiskas problēmas, bet japāņiem tas šķiet pilnīgi normāli. Tāpat Japānā ir normāli, ja tēvs mazgājas kopā ar saviem bērniem, pat ar 20 gadīgām meitām.
Japāņi pret seksu izturas
japāniski. Pāru vidū valda uzskats, ka pēc 10 gadu laulības, kurā radīti daži bērni, vīrietis drīkst apmierināt savu libido ārpus mājas. Tas ir izskaidrojums tam, ka seksa industrija Japānā zeļ un plaukst. Pornogrāfiskā literatūra ir brīvi pieejama, un visi to lasa nekautrējoties un visur. Pat nopietnām avīzēm ir savas rozā lappuses.
Japāņu vīrieši, izjūtot vajadzību parunāties ar jaunām un foršām sievietēm (vai arī ne tik jaunām un ne tik foršām atkarībā no cenas un vietas), iet uz īpašiem viesu namiem panašķoties pēc darba (te laikam domātas geišas). Bet nekas daudz minētajās vietās nenotiek, atskaitot neķītras sarunas. Tie, kas vēlas kaut ko vairāk, iet uz pirtīm un masāžas saloniem. Bet, tā kā Āzijas vīriešu testosteronu līmenis ir zemāks nekā baltajiem un afrikāņiem, viņiem bieži pietiek ar skatīšanos un pagrābstīšanos.
Apspriežot prostitūciju,
ar japāni nav viegli saprasties. Lielu popularitāti viņu vidū iemantojusi enjo kosai jeb pusaudžu prostitūcija. Daudzas japāņu sievietes to pat neuzskata par prostitūciju. Tāpat daudziem ir pieņemami, ka sieviete nodarbojas ar seksu ar vīrieti, kurš samaksā par savām iegribām.
Tātad prostitūta viņa nav, vienkārši patrāpījās haltūriņa, kāpēc atteikties? Te nav par ko brīnīties, ja atceramies, ka laulība Japānā nav nekas vairāk kā savienība, kurā vīrietis atdod praktiski visus savus ienākumus sievietei, ar kuru viņam ir bērni un par kuriem viņš rūpējas. Tas izklausās šokējoši, bet, parunājoties ar japāņu vai citas Āzijas izcelsmes sievietēm, viņas to uzskata par normu. Tas nenozīmē, ka japāņu sievietes krāpjas vairāk, bet vairākums no viņām uzskata naudu esam svarīgāku par mīlestību vai seksu.
Lai izprastu šo absurdu, citēšu Alesandro Bariko suģestējošo grāmatu «Zīds» — par to neprātīgo ēteriskumu, kas mīlošai sievietei, kura ar iemīļoto nekad nav pat skūpstījusies, liek noorganizēt viņam nakti ar... citu sievieti. Viss notiek tā, ka abiem liekas — viņi mīlējas viens ar otru. Lūk, Japānas attieksme pret miesas un dvēseles saspēlēm:
«Ervē Žonkūrs nekad agrāk nebija redzējis šo meiteni un patiesībā neieraudzīja arī šajā naktī. Tumšajā istabā viņš juta, cik skaists ir viņas augums, iepazina viņas rokas un viņas lūpas. Viņš mīlēja to stundām ilgi, ļaudamies, lai viņam māca lēnīgumu, kādu nekad agrāk nebija pazinis. Tumsā bija tik viegli viņai pieskarties, un nepieskarties viņai.
Brīdi pirms rītausmas meitene piecēlās, apvilka balto kimono un devās prom.»