Piedzimšanas brīnumus komentē speciāliste — Rīgas Dzemdību nama psiholoģe Gundega Demidova.
Kāpēc piedzima cilvēks?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Katrs cilvēks, paskatoties uz savu dzīvi, var konstatēt, kāpēc viņam bija lemts piedzimt tieši tad un saviem vecākiem. Arī astrologi apstiprinās, ka cilvēka piedzimšanas laiks nav gluži nejaušs. Tikpat svarīgs ir ieņemšanas brīdis, varbūt pat vēl svarīgāks.
Apbrīnojami, ka tagad jaunās tehnoloģijas ļauj skatīties filmas par to, kā notiek apaugļošanās. Tajās var redzēt, cik daudzām lietām jāsakrīt un kā tas vispār notiek; kad viens spermatozoīds ir ticis iekšā, viss burtiski mainās. Viss — pārējie brīvi!
Redzēju filmu par dvīņiem. Sieviete jau ir palikusi stāvoklī, pēc kāda laika vēl viens spermatozoīds aizkļūst līdz olšūnai, un topošā māmiņa saka: «Jā, man ir dvīņu grūtniecība, bet no divām dažādām mīlēšanās reizēm.»
Un kādēļ dažreiz pēc apaugļošanās olšūna izdomā sadalīties divās vai četrās daļās? Ir arī tādi gadījumi, ka sākotnēji bijuši dvīņi, bet otrs ir uzsūcies. Piedzimst viens, un mamma pat nenojauš, ka bija arī otrs. Dvīņi — tas vispār ir brīnums. Un kāpēc dažreiz piedzimst divi, bet tikai viens izdzīvo? Un kāpēc tieši tas no abiem? To laikam var saprast, pasekojot cilvēka dzīves gājumam.
Brīnumaino grūtniecību praksē ir tā saucamie izlūgtie bērni: kad vecāki gadiem ilgi lūdz un beidzot pēcnācējs tiek dots. Mēs taču zinām, ka lūgšanām un skaļi pateiktam vārdam ir liels spēks.
Un ir izredzētie. Tad, kad viņš grib nākt, neglābj ne spirāles, ne prezervatīvi. Tātad viņam ir īpašs iemesls piedzimt. Zinu gadījumu, kad diviem latviešiem bērniņš izlauzās caur hormonālo kontracepciju un piedzimis izskatījās pēc ķīnieša. Nezinu, vai tie bija bijuši ķīniešu hormoni, vai iepriekšējā dzīvē viņš bijis ķīnietis, bet ar laiku bērniņš mainījās. Taču viņš bija īpašs. Pusotra divu gadu vecumā, ejot gar baznīcu, bērns pēkšņi saka: «Jāiet ar Dieviņu aprunāties.» Vecāki neticīgie — nekad pat savā starpā neko tādu nav runājuši. Bērniem dažkārt ir tāda informācija, ko mēs ar prātu neaptveram.
Reizēm ir jārunā par pašsuģestiju. Gadās, ka sievietei sev psiholoģiski jāpiedod agrāk taisītais aborts, lai atļautu kļūt par māti fiziski. Kā citādi to var izskaidrot? Un ja vēl katra tante atgādina — kad tad jums beidzot būs? Ir ļoti grūti nebūt no tā stresā un izlikties, ka viss «pie kājas». Pašpiedošana notika caur adopciju. Līdzko mātes rūpes pārmāca zemapziņu, iestājās grūtniecība.
Ir cilvēki, kas tic Dievam, un ir, kas tic zinātnei. Ļoti maz cilvēku neauglības gadījumā izvēlas psiholoģisko konsultēšanu, kaut arī ir pilnīgi skaidrs, ka bioloģiski abiem nav nekādu šķēršļu kļūt par vecākiem. Pat tad, ja ir acīm redzami psiholoģiski iemesli, cilvēki neizvēlas strādāt ar sevi. Viņi vēlas, lai viss notiktu mehāniski. Bet nenotiek. Lai notiktu, vajag tikt vaļā no stresa, negatīvajām domām, vajag strādāt ar sevi enerģētiskā līmenī — sakārtot auru. Taču dažiem liekas, ka tie ir pekstiņi. Un bērns nenāk pie vecākiem, kuriem viņa atnākšana ir pekstiņi.