Sagadīšanās, likteņa vai vēl kādu jaušu nejaušību dēļ nu jau labu laiku daudzu latviešu dzīve ir saistīta ar zaļo pakalnu zemi Īriju. Kaut antropologi teic, ka vēsturiskā izcelsme īriem un latviešiem ir atšķirīga, daudzi vēstures līkloči mums stipri līdzīga. Izrādās, arī tradīcijās un dzīvesstilā daudz paralēļu.
Vēsture un tradīcijas
Lielajā tautu staigāšanas laikā ķelti, iedami no Mazāzijas gar Melnās jūras krastu, nonāca Eiropā. Viņu pēdas arheologi atrod faktiski visā Eiropā. Tagad, ja pieminam ķeltus, to atstātais mantojums vislabāk saskatāms Īrijā, īru folklorā un garīgajā mantojumā. Vēl aizvien īru valodā, kas cēlusies no seno ķeltu valodu saimes, runā ap viens miljons cilvēku.
Mūsdienu Īrijā joprojām ir populāras rotaslietas ar seno ķeltu īpatnēji tradicionālajiem savienojošiem rakstiem: ķeltu krusts — augsts, ar grebumiem izrotāts krucifikss ar apli centrā; arī Svētās Bridžitas krusti — no niedrēm pīti krustiņi, ko var nopirkt suvenīru veikalos un atrast dažu māņticīgu īru mājās. Īri tos dāvina ģimenes locekļiem un viesiem, jo saskaņā ar ticējumiem šie izstrādājumi to īpašniekus aizsargā no ļauniem gariem.
Arī pēcpusdienas vai brīvdienu saviesīgai pasēdēšanai ir savas tradīcijas un pat nosaukums — «cēilī» — kopā sanākšana ar iedzeršanu, dziedāšanu, dejošanu tradicionālās mūzikas pavadībā. Tradicionālās mūzikas spēlētāji izmanto ķeltu mūzikas instrumentus — dūdas, bungas un svilpes. Lielo folkloras nozīmi īru mūsdienu mūzikā jūtam arī tagad — vairākas īru rokgrupas muzicē, izmantojot folkloras elementus, varējām arī vērot, kā šā gada «Eirovīzijā» īri startēja ar tradicionālā stilā ieturētu dziesmu, un tā nebūt nav pirmā reize.
Kaut Īrijas daba pati par sevi ir gana krāšņa, tradīciju un ticējumu spēks jūtams arī ainavu veidošanā. Līdzīgi kā Latvijā, arī Īrijā nevar neievērot vientuļus lielus kokus lauka vidū. Tos nenocērt, jo, pēc ķeltu ticējumiem, tie glabā lauka svētību.
Senāk īri ticēja svētajiem avotiem un pasaku akām, to ietekmei uz cilvēka dzīvi.
Āboliņa lapa ir īru nacionālais simbols. Īrijā trīs ir maģisks cipars, tādēļ arī trīslapu āboliņš. Mūsdienās ir saglabājušās dažas tradīcijas saistībā ar maģisko skaitli trīs, piemēram, apsveikuma tekstā novēl trīs labas lietas, kā arī uzsauc trīs tostus. Skaitlis trīs arī simbolizē Svēto trīsvienību.
Reliģija un pasakas
Liela nozīme Īrijas kultūrā un sadzīvē ir reliģijai. Bērni tiek audzināti kristīgā garā, un arī savstarpējo attiecību kārtošanā liela loma ir baznīcas rituāliem. Laulības notiek baznīcā ne tikai kā krāšņi svētki, īri tic, ka Dievs svētīs viņu kopdzīvi. Tā kā dominējošais ir katolicisms, īri mēdz arī iet pie bikts un izsūdzēt grēkus. Lai nebūtu jādzīvo ar netīru sirdsapziņu, īri ģimenes dzīvē cenšas būt uzticīgi. Pašlaik Īrijā dzīvo vairāk nekā četri miljoni iedzīvotāju, no kuriem 77% ir katoļi, 4% protestanti, 0,5% musulmaņi un 0,3% pareizticīgie.
Reliģiozitāte sadzīvo ar pagāniskajām tradīcijām un simboliem. Īriem patīk stāstīt pasakas un senus nostāstus, ticējumus, kā arī minēt mīklas. Protams, arī īru bērni, kā jebkuri citi mūsdienu jaunieši, daudz laika pavada kā pie datora, tā pie televizora ekrāna, taču viņi labprāt arī klausās vecāku stāstītās pasakas. Šajā ziņā īri ir romantiķi, taču vienlaikus dzīvei pieiet reāli — kāda gan laime var būt, ja dzīvei nav materiālās vērtībās balstīta pamata?
Īsts vīrietis ir tāds, kurš prot nodrošināt ģimeni, nopelnot naudu, vai vismaz apveltīts ar veiksmes labvēlību. Par to stāsta arī īru pasakas. Nacionālais īru pasaku tēls ir mazais vīrelis Laprekons. Viņš ir ļoti mazs, divas pēdas (65 cm) garš, vecs vīriņš kurpnieka tērpā, trīsstūrainā cepurē un lakādas priekšautā. Saskaņā ar leģendu Laprekons ir savrups un nedraudzīgs. Dzīvo viens pats un laiku pavada, izgatavojot kurpes. Bagātību mednieki mazo kurpnieku var izsekot pēc viņa kurpnieka āmura klaudzēšanas. Ja Laprekonu noķer un piedraud ar spēku, viņš atklāj bagātību glabātavas atrašanās vietu, bet gūstītājam jātur acis vaļā, jo, novēršoties pat uz mirkli, Laprekons izgaist un ir zudušas visas cerības atrast bagātību krātuvi.