Kā [s:17145]: ar prezervatīvu vīriešiem ap 50 — vairs nestāv... Ko tad Ilgai tagad darīt? Palikt vienai? Vai nodarboties ar nedrošu seksu?
Joprojām problēmas ar potenci!
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Uz šo vēstuli atbild psiholoģijas maģistre, psihoterapeite Inese Putniece.
Kāpēc tā notiek ar vīriešiem pēc 40 vai 50 gadiem, droši vien sīku izklāstu no medicīniska viedokļa vislabāk varētu sniegt seksopatologs. Tomēr man šķiet, ka aktuāls jautājums ir — vai man tāpēc palikt vienai?
Domāju, ka vēstules autore patiesībā jautā: ko man darīt ar savām vajadzībām? Ieklausīties tajās vai ignorēt tās? Tāpēc vislabāk ir pašai sev uzdot jautājumu — ko es īsti gribu?
Vai es gribu sev blakus partneri, kurš spēs sniegt man atbalstu grūtā brīdi, izpratīs manas vēlmes un vajadzības, būs pietiekami patstāvīgs un neatkarīgs, mums būs kopīgas intereses vai hobiji utt.? Vai varbūt es gribu blakus cilvēku, kurš spētu mani apmierināt fiziski, bet visa mana pārējā dzīve tā arī paliktu tikai man vienai un citiem nepieejama? Un, ja tas ir tā, vai man ar to pēc laika joprojām pietiks? Katram beigās tomēr pašam jāpieņem lēmums, kādu ceļu viņš izvēlēsies.
Vēstules autore akcentē notikušo ar detalizētu aprakstu, bet neko nemin par to, kā pati jutās šajā situācijā. Iespējams, ka pie neizdevušās īstenuma pārbaudes ir vainojams gan abu partneru satraukums, gan ikdienas stress, gan dzīvesveids un ieradumi, kuri varētu būt nelabvēlīgi ietekmējuši konkrētā vīrieša potenci.
Iespējams, ka tā ir masveida problēma vīriešiem. Un tomēr! Daudz uzmanības tiek veltīts, lai noskaidrotu saskaņu seksuālā jomā, bet pilnībā nepamanītas paliek pašas jūtas par to. Nebūt neiebilstu, ka saskaņa seksuālajā ziņā ir būtiska labu un stabilu partnerattiecību veidošanā. Bet domāju, ka vilšanās par neizdošanos nav tikai vilšanās, ka nav seksa.
Seksuālās attiecības pamatā saistītas arī ar emocionālām izjūtām par tām. Ja tu ilgstoši nejūti emocionālu gandarījumu par fizisku saskaņu, tas agri vai vēlu tik un tā novedīs pie tā paša jautājuma: ko man darīt — vai tāpēc palikt vienai?
Pēc 40 gadiem cilvēks sāk pamazām izvērtēt, ko savā dzīvē ir vai nav izdevies sasniegt. Tas ir vecums, kad bērni ir izauguši un visbiežāk jau devušies savā dzīvē, iespējams, ka ir arī mazbērni. Profesionālajā ziņā visbiežāk izdevies sasniegt lielu daļu no iecerētā. Vai tieši pretēji — dzīve ir nesusi vilšanos par nepiepildītiem sapņiem un ilgām. Tāpēc jo aktuālāks ir jautājums: vai tas ir viss, kas mani šai dzīvē vairs sagaida?
Domāju, ka jautājums ir pelnījis dziļāku analīzi nekā ieskatu seksuālo traucējumu jomā vien.
Jūsu rīcībā ir brīvā tribīne un bezmaksas konsultācijas ar psiholoģijas maģistri, psihoterapeiti Inesi Putnieci. Izmantojiet iespēju! Stāstiet par savām problēmām attiecību jomā, sūtiet savus jautājumus, vēstules!