Meli

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: EPA

Kāpēc gan cilvēki melo? Kāpēc nevar pateikt tieši — ir tā un tā..., izrunāt visu un nemelot?

Varbūt man nav paveicies ar vīriešiem manā mūžā, varbūt manas draudzenes ir pārlieku pareizas gadījušās, bet, manuprāt, vīrieši melo vairāk nekā sievietes. Jo biežāk un vairāk vēlas iegūt sev to pašlabumu, ko var iegūt caur meliem. Laikam šajā brīdī tavā sejā iezogas smaids un skepse. Tu klusībā domā — vēl viena sava dzimuma aizstāve atradusies?

Līdz ar meliem vīrieši ērtāk var sēdēt uz diviem krēsliem, es domāju par sievietēm, un abām iestāstīt, ka tu esi man vienīgā! Un šie nu ir īsteni ļaunie meli. Ja patiesība nāk gaismā, sirdssāpes un skandāls neizbēgams.

Vēl trakāk, ja kāds izmanto melus, lai tevi apprecētu. Mans nākamais vīrs bildināja mani un tajā brīdī meloja, ka vēlas ar mani būt kopā un veidot laimīgu ģimeni. Patiesībā viņš jau labu laiku pirms tam bija sapratis, ka vēlas baudīt dzīvi visā tās krāšņumā.

Bet to es uzzināju daudz vēlāk. Melojot viņš maldināja mani un neļāva pieņemt svarīgo lēmumu — būt vai nebūt viņa sievai. Es taču nekad nebūtu precējusies ar cilvēku, kas bija krāpis mani pirms kāzām un regulāri darīja to pēc tām! Kāpēc viņš nevarēja man pateikt, ka vēlas baudīt dzīvi, un neļāva to darīt arī man? Arī es taču labprāt būtu vēl baudījusi savu zaļo jaunību! Viņš bija kā suns uz siena kaudzes — negribējās mani citam atdot, bet pašam arī īsti nevajadzēja... Kāpēc? Kāpēc viņam bija man jāmelo?

Daudzus gadus vēlāk kāds vīrietis acīs man teica jaukus un skaistus vārdus, bet klusiņām internetā meklēja par sevi gadus 20–25 jaunākas draudzenes. Viņš baudīja attiecības ar mani, bet viņa domas bija kur citur. Melus viņš izmantoja, lai ar mani būtu kopā līdz brīdim, kamēr atrodas kāds gardāks kumosiņš. Ko viņš panāca? Gardāks kumoss neatradās vis, bet manās acīs uzticību viņš zaudēja, un līdz ar to zuda arī viss jaukais un foršais, kas bija starp mums.

Ko gan šis vīrietis un citi tamlīdzīgie iegūst melojot? Kāpēc tad, ja vēl tik ļoti gribas izdauzīties ar daudzām, nevar to pateikt skaidri un gaiši? Kāpēc jāsarežģī dzīve ar meliem un jāsagādā otram cilvēkam sāpes? Laikam teiksi, ka izklausos pārāk pareiza, it kā pati nekad un ne par ko nemelotu?

Nē, tā nav! Es melotu, ja teiktu, ka nekad nemeloju. Es meloju savam draugam, ka vienmēr esmu bijusi viņam uzticīga. Pēc strīda mēs izšķīrāmies, un man bija citas attiecības. Domās jau biju atvadījusies no sava drauga, bet pēc laika sapratu, ka esmu kļūdījusies un labāka par viņu nav. Arī viņš vēlējās būt kopā ar mani, un mēs atsākām attiecības. Vai es būtu darījusi pareizāk, ja būtu viņam pateikusi patiesību un sāpinājusi viņu? Vai šie vispār ir saucami par meliem vai par noklusēšanu? Vai es ar savu lielo atklātību šajā gadījumā nebūtu nodarījusi daudz vairāk sāpju nekā ar patiesības noklusēšanu? Es meloju, jo baidījos viņu zaudēt un sāpināt.

Meloju savam jaunajam paziņam, ka brīvdienās braukšu uz laukiem, tāpēc nevaru ar viņu kopā pavadīt laiku. Vēlējos iegūt laiku pārdomām. Esmu nonākusi attiecību krustcelēs. Ja izdosies, vēlos šajās brīvdienās sastapties ar savu bijušo draugu, lai saprastu, ka mums patiešām viss ir beidzies. Tikai parunāties. Kaut kas vēl smeldz, un man vajag laiku, lai saprastu to, kas manī notiek. Man šķiet, ka daudz ļaunāk būtu, ja es ar savu jauno potenciālo draugu pavadītu kopā laiku, melīgi smaidīdama un pietēlodama, ka viss ir OK. Es meloju, jo negribu dot viņam veltas cerības. Tie, manuprāt, ir citādi meli. Tie negrauj attiecības un patiesībā vedina uz ko labāku, uz harmoniju.

Neliegšos, esmu melojusi arī ļauni, bet tas bija brīdī, kad jutu — šīs attiecības ir beigušās. Es neatgriezos mājās, jo vairs nespēju būt vakaros kopā ar šo vīrieti. Vēlāk viņam pateicu, ka tonakt biju pie draudzenes. Patiesībā biju pavisam kur citur. Bet tā jau ir uzskatāma par krīzes situāciju, un krīzē darbojas citi noteikumi un kritēriji. Arī toreiz es jutos slikti par to, ka sēžu uz diviem krēsliem. Drīz pateicu savai otrai pusītei, ka viss ir beidzies un nekas starp mums vairs nevar būt. 

Vai tos cilvēkus, kas dzīvo ilgstošos melos, negrauž sirdsapziņa? Vai tā naktīs ļauj mierīgi gulēt? Vai gluži pretēji — meli rada adrenalīnu un piedod dzīvei garšu? Zinot to, cik daudz tiek melots, ka meli kā bites spieto visapkārt, tā vien šķiet...

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu