Lai cīnītos ar pieaugošo inflāciju, tiek pieļauta iespēja «iesaldēt» algas valsts sektorā strādājošiem. To pirmdien intervijā Latvijas Radio teica Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP).
Ministru prezidents pieļauj algu «iesaldēšanu» valsts sektorā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā skaidroja Kalvītis, lai cīnītos ar pieaugošo inflāciju, nepieciešams samazinātu iekšzemes patēriņu. To var panākt, ierobežojot kreditēšanu un «iesaldējot» esošās algas. «Es no tā centīšos izvairīties,» teica Kalvītis.
Pirmdien pēc valdības sēdes Kalvītis žurnālistiem uzsvēra, ka iespējamu algu iesaldēšanu minējis tikai kā vispārīgu piemēru efektīvai rīcībai ar inflāciju, tomēr pagaidām Latvijā šāds lēmums vēl nav jāpieņem. Premjers uzsvēra, ka valdībai ir jānodrošina arī turpmāka valsts ekonomiskā attīstība un lēmums par «algu iesaldēšanu» to nenodrošinātu.
Savukārt finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP) uzskata, ka «algu iesaldēšana» valsts sektorā ir «ļoti nopietni» jāizvērtē un žurnālistiem vēlreiz atgādināja iepriekš pausto priekšlikumu atalgojumu sasaitīt ar darba ražīguma palielināšanu valstī.
Valdības vadītājs veltīja skarbus vārdus Saeimas un Valsts prezidenta kancelejas plāniem paaugstināt darbinieku algas. Viņaprāt, tie ir «pilnīgi nepareizi signāli». Maksimums, ko valdība varētu pašreizējā situācijā atļauties, ir kompensēt inflācijas pieaugumu līdz aptuveni 10%, nevis desmit vai 15 reižu paaugstināt algas.
Ja arī turpmāk valdība izjutīs spiedienu, lai tiktu vairākkārt paaugstinātas algas, nākšoties pieņemt nepopulāru lēmumu un «iesaldēt» algas uz pieciem gadiem, teica Kalvītis. Turklāt, lai samazinātu ministriju izdevumus, tiks izvērtēti ministriju štatu saraksti un likvidētas brīvās štata vietas. Kā norādīja premjers, ministrijās esot brīvas štata vietas, kurām tiek paredzēts finansējums. Šī nauda vēlāk tiek izmaksāta prēmijās pārējiem darbiniekiem. Brīvās štata vietas obligāti tikšot likvidētas, solīja valdības vadītājs, piebilstot, ka pats šo procesu kontrolēšot.
Ministru prezidents atzina, ka visā pasaulē vērojams inflācijas tempu pieaugums. Lielāks tas esot valstīs, kurās nav senas tirgus ekonomikas pieredzes. Arī Latvija neesot pasargāta no pasaules tirgus cenu svārstībām. Kalvītis esot dzirdējis, ka zemnieki tonnu graudu pašlaik varot pārdot pat par 170 latiem. Pērn tonnu graudu varēja pārdot par 60 latiem. Tas liecina, ka pārtikas tirgū gaidāms cenu pieaugums.
Savukārt, runājot par Nacionālās bibliotēkas jeb «Gaismas pils» celtniecības projektu, Kalvītis uzsvēra, ka valstij nav aptuveni pusmiljarda latu, ko par bibliotēkas būvniecību pieprasīja būvnieki. Valsts rēķinās ar aptuveni 150 miljoniem latu «Gaismas pils» būvniecībā. Tāpēc, visticamāk, tikšot rīkots jauns konkurss.
Premjers uzskata, ka ir reāli jāatver būvniecības tirgus, jāpalielina konkurence šajā sektorā. Kalvītis piebilda, ka «Gaismas pils» celtniecība ir apdraudēta.