Zviedru ģimenīte

Visa ģimene kopā

«Dienas darbi bija galā. Vīri atgriezās mājās ar laso pār pleciem, sievas — ar lielām svaiga piena pilnām bērza tāss slaucenēm. (..) Es sēdēju goda vietā — blakus pašam Turi — dūmainā teltī. Elekare, viņa sieva, iemeta ziemeļbriežu siera šķēles virs uguns pakārtā katlā un sniedza katram pēc kārtas — vispirms vīriešiem, tad sievietēm un bērniem — pa šķīvim zupas, ko mēs ēdām klusēdami. Tad mēs pēc kārtas izdzērām pa tasei lieliskas kafijas, laižot apkārt divas saimniecībā esošas tasītes, pēc tam visi izvilka savas īsās pīpītes no ādas somām un sāka ar lielu baudu smēķēt.»

/A. Munte. «Stāsts par Sanmikelu»/

Zviedriem cieņā ir sportiskas aktivitātes, tās viņi piekopj brīvajos brīžos un iesaista visu ģimeni. Aukstā klimata iespaidā zviedri ir kaislīgi slēpotāji. Kad zviedru mazulis ir iemācījies patstāvīgi spert solīšus, viņš jau tiek nostādīts arī uz slēpēm. Netiek smādēti arī izbraucieni makšķerēt, pārvietošanās ar velosipēdu vai garas pastaigas. Tā sakot, veselā miesā — vesels gars.

Kopīgi vaļasprieki ir veiksmīgu partnerattiecību pamatā — sasāpējusi problēma sportiskā gaisotnē risinātā sarunā ātri rod risinājumu. Skandināvijā un tieši Zviedrijā populārs ir orientēšanās sports, valsts ziemeļos ir ideāli piemērotas vietas skrējienam ar karti rokās. Arī kāpieni kalnos un laivu braucieni ziemeļblāzmas vērojumos ir populāri, un tajos zviedru ģimenes ņem līdzi arī bērnus. Tas ir viens no veidiem, kā izbaudīt dabas skaistumu un attiecību harmoniju.

Zviedri atjaunojuši arī seno, jauko tradīciju vismaz reizi nedēļā atrast laiku, kad ģimenei kopā sēsties pie galda un ieturēt mājās gatavotu maltīti. Atceļojusi no Itālijas, Zviedrijā popularitāti ir guvusi kustība Slow Food, kas aizsargā ekoreģionālo virtuvi un saistībā ar to uzturā izmantojamos augus un sēklas, mājdzīvniekus, kā arī attiecīgās lauksaimniecības metodes esošajā reģionā. To iedibināja Karlo Petrīni Itālijā kā pretošanās kustību pret ātro ēdināšanu, bet tā globāli paplašinājās, nu jau aptverot 50 valstis. Mūsdienās tā sevi raksturo kā ekoloģiskās kustības ekogastronomisko grupējumu, bet to uzskata arī par antiglobalizācijas kustības kulināro atzaru.

Brīvās attiecības

Jau bezmaz ir folklorizējies apzīmējums «zviedru ģimenīte», ar ko apzīmē brīvas laulāto (vai dzīvesbiedru) attiecības. Iespējams, šis paradums izaudzis no hipiju un puķu bērnu kustības un uzskatiem par brīvību — brīvu mīlestību un dzīvi komūnās, kad kopīgs ir gan visiem jumts virs galvas, gan seksa partneri. Jā, nav nekas neparasts, ka zviedru vīram ir mīļākā un sievai mīļākais, kuri nereti pat ir savstarpēji pazīstami un uztur draudzīgas attiecības. Varbūt kādam tā šķiet totāla bezatbildība?

Zviedri gan domā citādi: ģimene rūpējas par saviem bērniem un arī par partnera bērniem, savukārt katram no pāra — kā sievietei, tā vīrietim — parasti ir pašam savi ienākumi, lai nekļūtu atkarīgs no partnera mīlas, kura laika gaitā var izsīkt.

Zviedrija ir arī valsts, kura pasaulē pazīstama ar savu liberālo attieksmi pret netradicionāli orientētiem pāriem, ja mūsdienās vēl vispār var tā dēvēt homoseksuālus cilvēkus. Kā zināms, Zviedrijā viendzimuma pāri drīkst slēgt laulības un adoptēt bērnus, un neviens uz viņiem nerādīs ar pirkstu. Iespējams, šī tolerance sakņojas spējā ieklausīties sevī un saprast, ka dzīve ir neprognozējama un vieglāk tikt galā ar likteņa sagādātajiem pārsteigumiem, ja cilvēks pieņem tos bez aizspriedumiem un ar vēsu prātu.