Zvēr mīlestību, bet guļ ar citu

Vīriešiem lūkot pēc citas mudina ikdienas rutīna, seksuālā neapmierinātība un nejauša izdevība, savukārt sievietēm — uzmanības trūkums un vēlme celt savu pašapziņu.

— Vīrietis apgalvo, ka viņa daudzie sānsoļi ir tikai fiziskas baudas gūšanai, seksam, kam nav nekāda sakara ar mīlestību pret sievu...

— Jā, mūsdienās šāds rīcības modelis ir samērā izplatīts. Manuprāt, visbiežāk aiz šā modeļa slēpjas problēma, ko dēvē par «madonnas un palaistuves» sindromu. Vīrieša priekšstatos sievietes tēls it kā sašķelts divās daļās — mātišķā puse ir uzcelta uz pjedestāla, savukārt viss, kas saistās ar seksualitāti, šķiet netīrs un nepiedienīgs. Vīrietis patiešām uzskata, ka no sirds mīl un ciena sievu, kura viņam ir visdārgākā un vissvarīgākā, bet fizisko baudu spēj izjust vienīgi ar svešām sievietēm, ar kurām neveidojas emocionāla tuvība. Pirmkārt, tā ir paša vīrieša problēma, jo katrai sievietei ir svarīgi, lai viņu izjūt un mīl kā vienu veselumu, otrkārt, šis modelis parasti nav dzīvotspējīgs, ja vien sieviete sociāli ekonomisku vai kādu citu apsvērumu dēļ nav spiesta samierināties ar šādu vīra uzvedību.

Nejaušs sānsolis tiešām var neko sevišķu nenozīmēt. Taču, ja cilvēks izjūt vajadzību pēc regulāriem fiziskiem kontaktiem ārpus laulības, tas norāda uz emocionālām un seksuālām problēmām, kuras viņš laulības ietvaros nevar atrisināt.

Pieredze rāda, ka pat pāriem ar stabilām, labām attiecībām ne vienmēr izdodas būt absolūti uzticīgiem. Mēdz būt situācijas, kad vienam vai otram var gadīties seksuāls piedzīvojums bez dziļākām jūtām un turpinājuma. Piemēram, ilgs komandējums, viesības, kurās lietots alkohols vai ļoti spēcīgs impulss, ko veicina kontroles samazināšanās. Ja tas ir izņēmums, nevis dzīvesveids, varētu piekrist apgalvojumam, ka cilvēkam ir jūtas un nopietna attieksme pret ģimeni un sānsolim nav nekāda sakara ar mīlestību. Partnerim gan parasti to nav viegli saprast un pieņemt. Šāda situācija var radīt krīzi attiecībās, taču kopīgiem spēkiem tā ir pārvarama.

— Vīrieši nereti aizbildinās — sieva pēc dzemdībām ir miesās izplūdusi, visu dienu staigā halātā ar zīdaiņa pudelīti rokās, kā lai nemet acis uz citām.

— Kad pārgājis pirmais jūtu uzplūds un iemīlēšanās posms, gan vīrieti, gan sievieti var seksuāli ieinteresēt citi pretējā dzimuma pārstāvji. Taču ļoti svarīgi ir novilkt robežu starp vēlmi un rīcību. Kamēr interese paliek tikai fantāziju vai flirta līmenī, tas ir absolūti normāli un iekļaujas pāra savstarpējo attiecību kopainā.

Ja vīrietis pieņem lēmumu «laist pa kreisi» tādēļ, ka sieviete ir aizņemta rūpēs par abu kopīgo bērnu un nevar veltīt viņam tik daudz uzmanības, uzskatu to par krāpšanu «uz visu banku». Tas parāda, ka vīrietim ir vienaldzīgi jautājumi, kas skar ģimeni. Pieredze rāda, ka bērna gaidīšanas laiks un viņa piedzimšana pārim ir pirmais nopietnais pārbaudījums. Vīrietim būtu jāpadomā, kā atvieglot savai partnerei dzīvi un piedalīties kopīgās atvases auklēšanā. Cita problēma, ka sievietei nereti mātes lomu ir grūti savienot ar savu seksualitāti un iestājas ilgstošs (pat gadiem) seksuālo vajadzību zudums.

— Ir ģimenes, kur abi laulātie vienojas pievērt acis uz partnera sānsoļiem, citi deklarē: «Lai krāpj, tikai tā, lai neviens nezina.»

— Dažādās ģimenēs laulāto uzticības jēdzienu izprot dažādi. Ir pāri, kuriem savstarpējas emocionālas un seksuālas labsajūtas nodrošināšana nav galvenais, bet kuri vēlas vai ir spiesti saglabāt ģimeni kā sociālu institūciju. Tas ir divu cilvēku teātris, ko viņi nospēlē bērniem un sabiedrībai, lai pēc tam dotos katrs pie sava mīļākā vai mīļākās, iztiekot bez baumām un skandāla.

Tiklīdz viens no partneriem sāk klaji un demonstratīvi veidot attiecības ārpus ģimenes, tas rada neērtības, arī apkārtējo jautājumus. Nav nemaz tik viegli katram stāstīt: «Mēs vairs neesam tik svarīgi vai interesanti viens otram, tādēļ esam vienojušies, ka mums būs attiecības ārpus ģimenes.» Tomēr bieži vien aiz šādas vienošanās slēpjas sāpes un aizvainojums.

— Uzzinājis par krāpšanu, cilvēks nonāk ļoti spēcīgu emociju varā. Kā rīkoties, lai vēlāk nebūtu jānožēlo?

— Ja sānsolim bijis gadījuma raksturs, vispirms abiem partneriem par šo situāciju ir atklāti jāizrunājas, nevis mēnešiem vai gadiem ilgi jādzīvo neziņā. Gan cilvēkam, kas spēris sānsoli, gan viņa otrajai pusītei ļoti svarīgi ir apzināties, kas īsti ar viņiem notiek, un tas jāpārrunā vienam ar otru.

Ja krāpšana turpinājusies ilgāku laiku, bieži vien nav viegli pieņemt lēmumu — palikt vai nepalikt kopā. Varbūt nesteigties ar šķiršanos, bet kādu laiku padzīvot atsevišķi, lai norimst emocijas un partneri tiek skaidrībā ar sevi. Kad abi partneri pieņēmuši lēmumu, ko īsti viņi vēlas no šīm attiecībām, var meklēt arī laulību terapeita vai psihoterapeita palīdzību.