/nginx/o/2018/07/16/9789161t1h3fbc.jpg)
Laulība ir cilvēku līdzāspastāvēšanas forma ar saviem dvēseliski emocionālajiem likumiem un attiecību loģiku, kurā nav vietas pasaku fantāzijām kā «Katrai pelnrušķītei pa princim!». Tā dzīvē nevar iemiesoties, jo Pelnrušķīte princi gaida nevis tāpēc, ka viņš mīlētu kaut kā īpaši, bet tāpēc, ka viņai vairs nevajadzēs strādāt: varēs sēdēt savā karaļvalstī un priecāties par dzīvi! Bet, kad dzīve lauž šo stereotipu (un dzīve vienmēr to lauž!), sākas nervu sabrukumu un psiheņu sērija.
Ja mēs jau laikus zinātu patiesību un mācītu to saviem bērniem (nākamajiem vīriem un sievām), ka laulībā būs vaiga sviedros smagi jāstrādā no rīta līdz vakaram gan vīrietim, gan sievietei, lai izdzīvotu paši un viņu pēcnācēji, tad nebūtu augsnes histērijām: ak, mani vairs nemīl! Pelnrušķītes sindroms ir uzmācīga ideja, mānija, kuru vajag ārstēt.
Laulībā galvenais ir savstarpēja palīdzība, nevis brāzmainas intīmās attiecības. No kaislībām vien paēdis nebūsi. Laulībai ir svarīgi plusi: lietišķas partneru attiecības, īsta draudzība, patiesa savstarpēja cieņa un vēlēšanās izaudzināt veselus bērnus. Un šie plusi palīdz pārvarēt mīnusus: hipertrofiskas bailes par bērniem, no slimībām, no neuzticības, no vecuma.
Būtu brīnišķīgi, ja mēs godīgi sāktu atzīt laulību par Noasa šķirstu izdzīvošanai sadzīves plūdos. Tas pilnībā atbilstu veselīgai loģikai un dzīves patiesībai.
Mīlestības transformācija
Mūsu psihe būtu elastīga un viegli pielāgotos jaunajiem dzīves apstākļiem, ja mēs vēl pirms laulībām būtu gatavi, ka laulībā neizbēgami notiks jutekliskās mīlestības transformācija. Tad ģimenes dzīve mums kļūtu par pilnīgi pieņemamu sadzīvošanas veidu. Kļūstot par vīru un sievu, mēs nenožēlotu to, ka dzirkstošo jūtu, brāzmainā seksa laiks, mūžīgie svētki ar ziediem un dāvanām ir beigušies, ka pienācis laiks nest atbildības nastu.
Mīlestība laulībā ir līdzīga kosmiskajai raķetei. Pēc raķetes palaišanas cita pēc citas atdalās un sadeg tās sastāvdaļas. Bet pati raķete tāpēc nepārstāj būt raķete. Tieši otrādi, pazaudējot daļu no sevis, tā ar palielinātu ātrumu turpina traukties pretī zvaigznēm.
P.S.
Divu cilvēku attiecībās bez aprēķina neiztikt, tāds ir mans secinājums. Tikai jāņem vērā, ka aprēķina pasaulei kā Mēnesim ir divas puses: viena gaišā un otra tumšā. Gaišā ir rezultāta izskaitļošana abu interesēs, bet tumšā — apsvērums savtīgās interesēs. Būsim vai nebūsim kopā laimīgi — to lielā mērā noteiks puse, kurā būsim likuši pamatu savam attiecību namam, būdiņai, pilij, kuru tad kopā cenšamies uzcelt.
(Raksta fragments. Materiāls sagatavots, ņemot vērā psihologa Mihaila Ļežepjokova viedokli.)