Būt vai nebūt seksam līdz kāzām?

Tiesa, meditācijas tehnikas ir pulka sarežģītāks pasākums, kas it bieži rādās arī stipri nesaprotams un «mūsu mentalitātei» nosacīti nepieņemams. Baznīca — tā kā vairāk saprotama un vieglāk aizsniedzama. Tur jau gaida ar atplestām rokām noklīdušo avi. Savukārt cits skaļi un visur klaigā, ka viņš netic visiem iepriekš uzskaitītiem māņiem un māžiem un tāpat būšot laimīgs.

Tad, lūk, visi ļautiņi meklē laimi nesošas darbības, pieņemot kādu mācību vai noliedzot to. Kā pieņemšana, tā noliegšana ir darbības. Ateists un ticīgais ne ar ko neatšķiras — viens tic, otrs netic. Abi to dara vairāk vai mazāk kvēli un no sirds.

Es biju uzaicināta piedalīties TV raidījumā «Katrīnes palīdzības formula», kuras tēma bija par kristīgiem jauniešiem, kas pieturas pie viedokļa, ka līdz laulību ceremonijai nekādā gadījumā nedrīkst ielaisties seksuālās attiecībās, lai nesabojātu turpmāko laulības dzīvi. Es tiku pieaicināta kā eksperte, kas tā kā paustu pretēju viedokli. Kaut ko jau arī paudu tai pusstundā, kas tika atvēlēta raidījumam.

Krievi mēdz teikt, un es atļaušos pārtulkot: «Pēc kautiņa kulakus nevicina.» Bet man nudien pietrūka «kautiņam» atvēlētā laika un ļoti gribas tās dūrītes pavicināt. Tā ka atļaušos paprātot izvērstāk par tēmu — būt vai nebūt seksam līdz kāzām.

Tātad — vai tie pāri, kam sekss ir bijis tikai pirmajā kāzu naktī, turpmākajā dzīvē būs laimīgāki nekā tie, kas paguva pamīlēties līdz liktenīgajam jāvārdam?

Pirms simt gadiem sekss pirms laulībām, īpaši sievietēm, tika iekļauts grēcīgo darbību sarakstā. Kā citādi — kontracepcijas nekādas, ej nu pierādi, ka pirms laika ieņemtais bērns ir tiešām no tava līgavaiņa. Netrūka jau tādu puisiešu, kas paziņoja: ja jau man «devi», tad jau citiem arī...

Lai atceramies Zentu no «Zvejnieka dēla», ko Oskara brālis «piesmēja», atteicās no gaidāmā bērna un pameta. Zenta taisnā ceļā savu negodu aizgāja slīcināt tuvējā upītē. Zinātu Zenta, kā izsargāties, paliktu dzīva un izdarītu secinājumu, ka Oskara brālis ir slikts cilvēks. Turpmāk vairs ar tādiem neielaistos.

Bet tagad iedomāsimies, ka Zenta, būdama tikla mātes meita, «nedotu», un Oskara brālis, iekāres uzkurināts, būtu gatavs precinieks. Vai no tā, ka sekss nav bijis līdz kāzām, šitas precinieks kļūtu par labāku cilvēku? Nekrietns cilvēks ar vai bez seksa ir un paliek nekrietns.

Bet nu liekam mierā Viļa Lāča varoņus un atgriežamies mūsdienās. Domāju, ka manipulēšana ar seksa liegšanu līdz kāzām mūsdienās krietni vien izskatās pēc vilināšanas lamatās. Jauniešiem tiek iestāstīts, ka tādā vīzē iespējams iegūt garantiju par laimīgu saskanīgu turpmāko dzīvi «kamēr nāve mūs šķirs». Motivācija «aizliegtā augļa» nebaudīšanai līdz kāzām ir vienam otra iepazīšana, kas ir visnotaļ slavējams pasākums.

Tiesa, vien atliek piebilst, ka laulātie viens otru iepazīst visa mūža garumā. Mēs visi attīstāmies un maināmies. Otra cilvēka iepazīšana notiek komunicējot. Sekss ir viena no komunikācijas formām. Tad kāpēc tieši šī forma jāizslēdz no iepazīšanas saraksta?

Tāpēc, ka seksuālai enerģijai ir milzīgs spēks un tās kontrolēšana dod milzu varu. Ja jauniešiem ir iestāstīts, ka seksuālās saderības nepārbaudīšana garantē laimīgu turpmāko laulības dzīvi, tad viņi ir naivi muļķi, kas tic tiem, kas kāro kontrolēt viņus caur laimes apsolījumu. Vai arī viņi nav labi cilvēki, jo alkst kontrolēt citus, ierobežojot to seksualitāti. Laime un saskaņa viņiem nav vajadzīga. Baudu viņi gūst no varas apziņas.

Tiesa, par pēdējiem šoreiz nav runa. Runa ir par veidiem, kā tikt pie laimes. Ja man jautātu, kā, tad es atbildētu — pie laimes tiek, nesasprindzinoties, ļaujoties dzīvei un iepazīstot to visās tās izpausmēs. Pieredze ir tā, kas ļauj novērtēt iespēju kļūdīties vai nekļūdīties vai godam tikt galā ar kļūdu.

Tiesa, daži gudrie apgalvo, ka arī pieredze liedz tikt pie laimes. Bet tā jau ir cita tēma prātošanai par paņēmieniem, kā iemācīties atslēgt pieredzi un gūt vēl lielāku prieku no dzīves.