Saeimā jau vairākkārt skatīts jautājums par kompensāciju izmaksas principiem demisionējošiem ministriem, taču pagaidām izmaiņām parlamentāriešu vairākums nav noskaņots. Šobrīd ministrs, kā arī parlamentārais sekretārs amata zaudēšanas gadījumā kompensāciju var saņemt neatkarīgi no amatā nostrādātā laika un amata atstāšanas iemesla.
Arī ceturtdien, balsojot par jaunajiem ministriem Aigara Kalvīša vadītajā valdībā, opozīcijas iebildes pret jauno ministru apstiprināšanu saistītas ar apsvērumu, ka, ja no jauna ievēlētie valdības locekļi – Iveta Purne (ZZS), Māris Riekstiņš (TP) un Edgars Zalāns (TP) – darbu jaunajā MK decembrī neturpinātu, viņiem par mēnesi darba pienāktos trīs mēnešalgu kompensācija. Lai gan noskaņojums koalīcijā, runājot par nākamo valdību, liecina, ka apstiprinātajiem ministriem arī jaunajā valdībā vieta atradīsies, turklāt no kompensācijām aizejošie ministri paši var atteikties, piemēram, Saskaņas centra deputātiem tas ļāva atgādināt par savu iniciatīvu tomēr izdarīt grozījumus MK iekārtas likumā.
Šobrīd tas noteic, ka MK locekļi, ieskaitot valsts ministrus, kā arī parlamentāros sekretārus, «saņem viņiem paredzēto atalgojumu, bet ne reprezentācijas un braukšanas naudu vēl trīs mēnešus pēc amata pienākumu izbeigšanās». Uz kompensācijām trīskāršas algas apmērā MK locekļi var pretendēt arī tad, ja uzreiz sāk strādāt citu darbu, piemēram, atgriežas Saeimā. Pirmo reizi plašu rezonansi tas izraisīja, kad 2006. gadā no pirmās A. Kalvīša vadītās valdības nolēma izstāties JL. Tas valstij šo kompensāciju dēļ izmaksāja aptuveni 100 000 latu.
Šoruden Saskaņas centrs grozījumiem MK iekārtas likumā bija iesniegusi priekšlikumu noteikt: ja Ministru kabineta loceklis atkāpies pēc paša iniciatīvas ar veselības stāvokli nesaistītu iemeslu dēļ vai pēc Ministru prezidenta pieprasījuma, vai sakarā ar Saeimas izteikto neuzticību, viņš kompensāciju pēc amata pienākumu pildīšanas beigām nesaņem. Valsts un pašpārvaldes komisijā vairākums to neatbalstīja, taču priekšā vēl balsojums Saeimā.