Šogad 14. novembris ir ANO starptautiski atzīta Pasaules Diabēta diena. To atzīmē viena no insulīna atklājējiem Frederika Bantinga dzimšanas dienā.
Cukura diabēts
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Cukura diabēts ir hroniska vielmaiņas slimība, kam raksturīgs paaugstināts cukura (glikozes) līmenis asinīs (normāli tas ir 3,3 – 5,5 mmol/l). Tas rodas, ja aizkuņģa dziedzeris neizstrādā pietiekami daudz insulīna (organisma hormons) vai organisms nespēj to efektīvi izmantot, radot insulīna rezistenci jeb šūnu mazjutību vai pilnīgu nejutību pret to.
Paaugstināts cukura līmenis liecina par vielmaiņas traucējumiem. Šādi cilvēki lielākoties ir aptaukojušies un, iespējams, uzturā lieto maz pārtikas ar šķiedrvielām.
1. tipa cukura diabēts visbiežāk sākas jaunībā, ja organisms nespēj ražot insulīnu. Tādēļ ar šo diagnozi nākas sadzīvot – insulīns jālieto visu dzīves laiku. Dvīņiem risks saslimt ar 1.tipa cukura diabētu palielinās. Slimību var veicināt vīrusu infekcijas, ja tiek bojātas insulīna ražotājšūnas – aizkuņģa dziedzera šūnas.
No paaudzes paaudzē bieži pārmanto 2. tipa diabētu, un ar to visbiežāk saslimst pēc 35 – 45 gadu vecuma, taču pēdējos gados izplatība pieaug arī starp bērniem un jauniešiem. Slimību veicina palielināta ķermeņa masa un mazkustīgs dzīvesveids. 2. tipa cukura diabēts ir hroniska progresējoša slimība, kas bieži izraisa priekšlaicīgu nāvi.
Sievietēm cukura diabēta attīstības risks paaugstinās grūtniecības laikā, jo organisms reizēm nespēj pietiekamā daudzumā saražot insulīnu, lai apmierinātu jaunās vajadzības. Augstāks risks ir sievietēm ar lieko svaru, kā arī tad, ja iepriekšējā grūtniecībā neizskaidrojamu iemeslu dēļ dzimis nedzīvs bērns vai miris drīz pēc dzemdībām, vai arī agrāk dzimuši ļoti lieli bērni.
Ilgstošs glikozes līmeņa paaugstinājums izraisa dažādas nepatīkamas sajūtas – sausumu mutē, slāpes, biežu urinēšanu, izteiktu nespēku, miegainību, apetītes pārmaiņas, ķermeņa masas svārstības, neskaidru redzi, niezi. Agrīnajās stadijās cilvēki var nejust nekādas pazīmes. Ja glikozes līmenis asinīs ir paaugstināts vairākus gadus, tas rada smagas diabēta komplikācijas un neatgriezeniskas izmaiņas sirdī, nierēs, acīs, kas savukārt būtiski pazemina darbaspējas un var būt pat nāves cēlonis.
Cukura diabēta attīstību var aizkavēt, samazinot ķermeņa svaru, palielinot fizisko aktivitāti un ievērojot diētu.
Cukura diabēta un tā komplikāciju ārstēšanai ir vidēji par 66% lielākas izmaksas nekā pacientiem ar citām diagnozēm.
Konsultēja endokrinologi Valdis Pīrāgs un Kristīne Geldnere.
Svarīgi
Cukura diabēts palielina sirds un asinsvadu slimību (koronārā sirds slimība, infarkts, insults) biežumu, izraisa nervu un asinsvadu bojājumus, par 10 – 15 gadiem saīsina dzīves ilgumu, ir galvenais redzes pasliktināšanās, akluma, kāju amputācijas un nieru mazspējas cēlonis.