/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/04/7960290t1h356c.jpg)
Šonedēļ Saeima kā steidzamus pieņēma grozījumus par atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas vidējā izglītībā, taču skolās citu valodu mācīšanai pietrūkst skolotāju.Galvaspilsētā vēl arvien ir septiņas izglītības iestādes, kurā krievu valoda ir vienīgā otrā svešvaloda. Izskan smaga kritika izglītības ministrijas virzienā gan par to, ka laikus nav gatavoti pedagogi, gan par to, ka skolās neļauj izņēmuma gadījumā stundas pārdalīt par labu, piemēram, latviešu valdodas apguvei, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Lēmumu par pakāpenisku atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas pamatskolās parlaments pieņēma jau pirms gada. Saeima iepriekš lēma, ka šāda norma uz vidusskolām neattieksies, taču tagad pie šī jautājuma atgriezās.
Krievu valodas kā otrās svešvalodas pilnīga izslēgšana vidējā izglītības posmā raisīja karstas debates Saeimā. Kamēr Nacionālās apvienības deputāti grozījumus aizstāvēja kā turpinājumu iepriekš akceptētajām izmaiņām Izglītības likumā, deputāte Viktorija Pleškāne krievu valodas lomas mazināšanu izglītībā sauca par tuvredzīgu.
Video: "Nekā personīga" sižets
Viktorija Pleškāne, Saeimas deputāte (2025. gada 8. maijs):
"Valoda pati par sevi nav vainojama ģeopolitisko apstākļu dēļ, jo pēc būtības visi kari beidzas un dzīve turpinās, un svešvalodu zināšana nav lojalitātes trūkums. Tās ir zināšanas un prasmes, kas var kalpot mūsu valstij. Mēs riskējam mazināt šo prasmju attīstīšanu skolēnos. Jebkura svešvaloda sniedz šos ieguvumus, taču Latvijā krievu valodas gadījumā ir arī papildu priekšrocība – vide, kur to praktizēt."
Gatis Liepiņš, Saeimas deputāts (JV):
"Bet kāpēc jūs pretojaties šim likumam? Jūs vienkārši vēlaties turpināt faktisko divvalodību Latvijā, lai jūs un jums līdzīgi domājošie lielkrievu šovinisma pārņemtie prāti varētu pieprasīt apkalpot sevi krievu valodā, jo viņiem tas pienākas. Nē, tā vairs nebūs!"
Ilze Indriksone, Saeimas deputāte (NA) (2025. gada 8. maijs):
"Katra valoda mūs bagātina, bet mūsu izglītības sistēmā atteikties no agresorvalsts valodas kā otrās svešvalodas – manuprāt, to izdarīt ir pēdējais un īstais laiks. Manuprāt, šī izvēle ir izdarīta jau pagājušajā gadā, un šis ir secīgs turpinājums tam."
Pērn no krievu valodas kā otrās svešvalodas pamatskolās atteikušies turpat 3 tūkstoš ( 2838 jeb 4, 26%) bērnu. Tas ir neliels skaits. Vairāk nekā 80 tūkstoš skolēnu priekšroku joprojām devuši krievu valodai. Vācu valodu izvēlējās uz pusi mazāk 4-turto 9.-devīto klašu audzēkņi.
Deputāts Česlavs Batņa, no opozīcijā esošā Apvienotā saraksta, atbalsta izmaiņas, kas paredz pakāpenisku atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas arī vidējā izglītībā. Taču viņš reformā saskata nepilnības. Saeimas deputāts iepriekš bijis skolas direktors un zina, ka izglītības iestādēs trūkst pedagogu valodu mācīšanai.
Česlavs Batņa, Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas loceklis (AS):
"Nav pareizs virziens, ka ir skolas tajā pašā Latgalē; latviskas skolas, kur direktori zvana man un saka, ka ir problēmas ar vācu valodas skolotāju atrašanu. Pašā saknē es uzskatu, ka tā ir ministrijas, valsts problēma, kas nepievērš uzmanību, zinot to, ka mums trūkst 40 skolotāju katru gadu, mēs vienalga akcentējam, ka mums viss ir kārtībā. Nē, mums ir jāiegulda pedagogu resursos."
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments "Nekā personīga" sacīja, ka galvaspilsētā ir pedagogu deficīts un septiņās izglītības iestādēs , tai skaitā trīs vidusskolās, krievu valoda ir vienīgā izvēle otrai svešvalodai. Patlaban sludinātas vakances un nākamajā mācību gadā iestādes cerot atrast vācu valodas skolotāju.
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) apstiprina, ka visā valstī ir apmēram 14 skolas, kur bez krievu valodas cita izvēle patlaban netiekot piedāvāta.
Kristīne Niedre-Lathere, IZM valsts sekretāra vietniece izglītības un valsts politikas jautājumos:
"Jā, tā ir. To es varu apstiprināt. Zinot to, ka uzsākoties šai reformai šis skaits bija ļoti, ļoti liels, ( lielākais procents bija tieši Rīgā), kur skolas piedāvāja krievu valodu kā vienīgo otrās svešvalodas iespēju. Attiecīgi šobrīd situācija ir uzlabojusies."
Valsts Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā ik gadu uzņem 700 bērnus pēc 9. klases, lai apgūtu profesionālo izglītību. Šeit mācās topošie tūrisma un viesmīlības speciālisti, pavāri, konditori, viņu palīgi, arī tērpu dizaineri.
NP: Cik daudzi izvēlas krievu valodu? Jūs taču joprojām piedāvājat?
Ilze Ločmane, Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma Valdes locekle-direktore: Jā, mēs tiem, kuri līdz 9.klasei ir apguvuši krievu valodu, un arī nāk no mazākumtautību skolām, protams, izvēlas krievu valodu un, protams, ka tas procents ir liels. Tie ir ap 50% izglītojamo.
NP: Puse?
I.L.: Jā.
Kā otrā svešvaloda šajā tehnikumā tiekot piedāvāta arī vācu valoda. Skolotāju ar grūtībām, bet izdevās atrast. Vācu valodas mācīšanai pārkvalificējās arī viens angļu valodas pedagogs. Taču atrast kādu, kurš māca franču valodu, tehnikuma audzēkņiem nepalīdzēja ne augstskolu maksas pakalpojumu sludinājumi, ne platforma mācībspēks.lu.lv.
NP: Cik bijis ilgākais laiks, cik ilgi tas sludinājums ir stāvējis, uz kuru valodu?
I.L.: Uz vācu valodu arī bija sludinājums, bet tur atradām dažos mēnešos. Uz franču valodu bija pusgads. Neviens neatsaucās. Es domāju, ka jaunā paaudze baidās no profesionālās izglītības iestādēm. Varbūt sarežģītāks kontingents, ne tik motivēti jaunieši/
NP: Ko jūs sagaidāt no IZM? Vai šis lēmums nebija sasteigts?
I.L.: Es domāju, ka bija jāsagatavo pamats. Lai būtu skolotāji, kam mēs varam piedāvāt darbu. Bet vēl nekas nav nokavēts. Spāņu valodu mēs varētu piedāvāt mācīt no pašiem pamatiem. Ceram uz atbalstu.
Reforma paredz, ka skolēni, kuri mācās vidējās izglītības iestādēs varēs atteikties no krievu valodas līdz šā gada 31.jūlijam. Bet, izglītojamie , kuri būs uzņemti jaunajā mācību gadā, to būs tiesīgi izdarīt līdz septembra vidum. Krievu valodas kā otrās svešvalodas pilnīgai izslēgšanai vidējā izglītības posmā jānotiek trijos -četros gados.
Ilze Ločmane, Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma Valdes locekle-direktore:
"Tas, kas mazliet raisa bažas, ka tūrisma nozare, viesmīlības nozare tomēr ir ļoti saistīta ar krievu valodu. Kā pakalpojuma valoda. Jo mēs jau nerunājam tikai par Krieviju, kas ir agerorvalsts. Mēs runājam par bijušās padomju savienības valstīm, kuras tomēr krievu valodu ir izmantojušas kā saziņas valodu. Un tas varētu būt mums izaicinājums. Un, vai spāņu, angļu un vācu valoda, ko mēs domājam pastiprināt un piedāvāt, vai tā varēs aizstāt šo komunikāciju pilnībā?"
Česlavs Batņa, Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas loceklis (AS):
"Daudzas ES valstis iet pēc principa – ir nacionālā valoda un tikai viena svešvaloda. Varbūt šajā principā mums vajadzētu būt elastīgākiem. Bet mēs kaut kā, ieviešot šo pašu "Skola 2020/2030", esam salikuši tādus rāmjus, no kuriem baidāmies atkāpties."
Kristīne Niedre-Lathere, IZM valsts sekretāra vietniece izglītības un valsts politikas jautājumos: Šī brīža normatīvs to neparedz. Bet mēs arī esam atvērti. Un sāksim domāt, kādi grozījumi konkrēti veicami izglītības standartā, lai šo normu padarītu arī leģitīmu. Ja trūks pedagogu, ar atrunu, ka tas ir pedagogu trūkuma dēļ, atļaut to aizstāt ar kādu citu priekšmetu, tā var nebūt tikai latviešu valoda.
NP: Taču šobrīd standarts to neparedz?
K.L.: Šobrīd standarts to neparedz.
Pēc "Eurostat" datiem 100% divas un vairāk svešvalodas vidējās izglītības iestādēs apgūst vienīgi deviņās valstīs. Arodskolās lielākais izglītojamo skaits šai ziņā ir Rumānijā, Polijā, Somijā un Luksemburgā. Bet, piemēram, Maltā, Spānijā, Grieķijā un Vācijā arodizglītības iestādēs otro svešvalodu neviens neizvēlas.
Pilnībā izslēdzot krievu valodu kā otro svešvalodu pie mums papildu nepieciešami 300-350 skolotāji. Reformas virzītāji uzskata, ka skolām vairāk jāsadarbojas ar vēstniecībām un vidējā izglītībā jāizmanto viesskolotājus, kuriem obligāti nav jāzina arī valsts valoda. Arī universitātēs esot izsludināta papildu uzņemšana svešvalodu pedagogiem.