Vīrieša un sievietes spēks nāk no saitiņas

Nav tāda stiprā dzimuma

Atceros, kāda kolēģe gribēja nodrukāt rakstu, kas pierādītu — vīrietis nav tik stiprs, kā parasti uzskata. No raksta nekas nesanāca, jo tur jau tas joks — dzimumu pasaulē nav ne stiprā, ne vājā. Ir tikai dabas radītas būtnes, un katrai ir dots savs uzdevums. Un tikai tad, ja šis uzdevums tiek pildīts, daba piešķir lielos spēkus. Turklāt tajās jomās, kas uzdevuma veikšanai ir vissvarīgākās.

Stiprs ir nevis viens dzimums atsevišķi, bet gan abi kopā. Turklāt tikai tad, ja abi spēj viens otru papildināt. Spēks tādējādi ir ne pašā cilvēkā, bet gan tajā saitē, kas abus satur. Tieši šī garīgā saite aizdedzina, mudina, piepilda ar enerģiju. Sauciet to par mīlestību vai kā citādi, bet spēcīgāku enerģijas avotu neatradīsiet.

Lielākā mūsdienu sieviešu kļūda, kas viņām neļauj kļūt laimīgām, ir gaidoša nostāšanās malā, metot vīrietim izaicinājumu: parādi nu, ko tu vari! Vai nu tas ir domāts labi, vai ļauni, taču tādā brīdī vīrietis nevar justies citādi kā apjucis klauns cirka arēnā. No viņa gaida kaut kādu monoizrādi, bet viņš vēlas kopīgas vērtības, kuru dēļ būtu vērts censties.

Šādas rīcības cēlonis ir saprotams — ja dzīvē mūs tik daudz ko aicina patērēt un izmantot, tad kāpēc nepatērēt un neizmantot savu laulāto? Turpmākais ir redzams uz ielas vai uz katra soļa — pusnodzēries vīrietis, kas velk dzīvi kā smagu nastu un savus spēkus var apliecināt tikai tajos brīžos, kad kopā ar citiem tādiem pašiem draugiem tiek rīkoti fantastisko stāstu vakari.

Bet var būt citādi! Var būt tā, ka sieviete vārdos un darbos apliecina: es izdarīšu visu, kas darāms sievietei, un es gaidu, ka tu izdarīsi visu, kas darāms vīrietim. Turklāt — jebkurā dzīves posmā. Miers un apziņa, ka tev ir sava uzticama sieviete, par kuru cīnīties, vīrietim ir spēka avots, kas tiešām liek sasniegt neticamus augstumus. Pat tad, ja sākotnējie spēki gan garīgi, gan fiziski nav bijuši labākie. 

Vienmēr trasē

Vīrietim šajā pasaulē nav citas sūtības, kā tikai vienmēr būt uz skrejceļa. Vīrietim sabiedrība nepiedod, ja viņš pārstāj ieņemt labas vietas konkurences skrējienā, izkrīt no darba tirgus vai kā citādi ir spiests samazināt savu biznesu. Ja sabiedrība vēlas atrast kādu visiem saprotamu vīrieša mērauklu, tad parasti izvēlas viņa maka biezumu. Par vīrieti, kuram tas neder, parasti saka: labs cilvēks, bet tāds jocīgs.

Bet uz trases ir kā uz trases — tu esi vientuļš, un tu esi nemitīgā stresā. Vīrietis jau sen ir samierinājies, ka mūsu mežonīgajā sabiedrībā viņu kā boksa maisu dauza darba devējs. Bet viņam ir grūti un būs grūti tad, ja roku pieliks vēl viņa sieviete. Diemžēl tā gadās ļoti bieži. 

Dīvaini, bet mani vērojumi liecina, ka tieši vīrietim ir grūtāk pārvarēt pret savu dzimumu vērstus aizspriedumus. Pirms gada «TV Panorāma» rādīja sižetu par vīrieti, kurš bija pazaudējis dzīvokli un darbu, tāpēc mitinājās mežā. Lai sociālās darbinieces par viņu sāktu interesēties un nāktu talkā, bija jāiejaucas enerģiskai sievietei. Vīrietis pats feminizētajā sociālajā dienestā netika uzklausīts. Sak’ — tādi vīrieši var būt tikai alkoholiķi. Un vispār — vīrietim vienmēr pašam jātiek galā, valsts palīdzība ir domāta tikai sievietēm.

Te nu vēl viens mājiens labajām un jaukajām: ja gribat vīrieti saprast, atcerieties šo trases principu! Atcerieties, ka viņam kļūdas karjerā piedod mazāk.  

Galvu augšā. Un tad?

Nesen ritēja medicīniska akcija vīriešiem ar nosaukumu «Galvu augšā!». Akcijas pirmajā preses konferencē enerģiska ginekoloģe ar īstu patērētāja attieksmi pateica: vīriešus jāpiespiež ārstēties, jo viņi ir nolaidušies un vairs neapmierina sievietes. 

Ko lai saka — var jau to vīrieti piepumpēt ar narkotiskiem līdzekļiem un pamīcīt. Bet varbūt vajadzētu rīkot citu akciju un pavaicāt: kāpēc dzīvē mēs jūtamies tā, ka mums vairs negribas mīlēt? Kam mēs esam atdevuši savus spēkus? 

Mēdz teikt, ka dzimstības samazināšanās Latvijā ir materiāla problēma. Nē — tā ir garīga! Cilvēka «datoriņš» reģistrē vidi, kura nav pietiekami droša jaunai paaudzei, un — jaunās paaudzes nav. Bet pirms tam tas pats datoriņš apliecina, ka negribas mīlēt. 

Jā, spēki nāk ne no iekšas, bet no saitiņas. No tā, ko mēs dodam viens otram. Tur rodas viss, kas vajadzīgs, lai gan vīrietis, gan sieviete bez jebkādām zālēm izjustu tuvības svētību.