/nginx/o/2018/07/16/9805866t1h3cf3.jpg)
Dažkārt seksa prieku vietā sanāk vienkārši prieki. Citreiz pašam, citreiz nejaušam skatītājam, bet jautrība garantēta. Protams, tad, ja arī pašiem dalībniekiem ar humora izjūtu viss kārtībā.
«Nopirkšu tev zemes pleķīti...» (Eross uz jautrās nots)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Stāsta viņa:
Saulriets tovakar bija saviļņojoši skaists. Maigais vakara vējš sacēla jūrā mazus vilnīšus. Un ne tikai jūrā, un ne tikai vilnīšus. Viņš mani ilgi un kaislīgi skūpstīja. Tad lēni nolieca manu galvu savā klēpī. Mana kaislība lika viņam baudā elsot, līdz pasauli piepildīja mīlestības liesmu sprādziens... Kad viss atkal bija kluss, sēžam — mans draugs atslīdzis pret mani... Skatāmies, kā jūrā riet saule. Mīļais sapņaini saka: «Kļūšu bagāts, nopirkšu tev šito zemes pleķīti, varēsim tā vieni paši skatīties uz jūru.»
Te pēkšņi no tuvējiem krūmiem elsdams pūzdams iznirst plikpaurains onkulītis. Pogādams ciet bikšu priekšu, viņš, manāmi sasarcis, steidzīgi patipina mums garām un ienirst nākamajā krūmu pudurī.
Tikai tagad ievērojām, ka netālu no mums divvientulību bauda vēl viens pārītis, kas tūlīt pāries pie aktīvām darbībām. Skaidrs, kāpēc plikpaurītis steidzīgi maina dislokācijas vietu! Lai nenokavētu nākamo cēlienu. Mums atliek vien nešpetni priecāties, ka neesam vienīgie nopeilētie.
Saku: «Kad būšu veca, tirgošu tādiem veciem perdeļiem ieejas biļetes kāpu teritorijā, kuru tu, mīļais, būsi man nopircis.»