Vai es kā nepilsone drīkstēju saņemt lietošanā 8 hektārus lauksaimniecības zemes? Pagastā atbildēja, ka man tā nepienākas, jo es to nedrīkstēšu izpirkt par sertifikātiem. Man pienākas tikai platība ēku un būvju uzturēšanai. Vēlos zināt to likuma pantu, kas liedz nepilsoņiem iegūt lauksaimniecības zemi.
Svetlana Ludzas rajonā
Nepilsoņi, Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji zemes reformas laikā varēja pieprasīt un saņemt lauku zemi pastāvīgā lietošanā. Ja jums šī zeme ir piešķirta pastāvīgā lietošanā, ir iespēja visus 8 hektārus izpirkt par sertifikātiem, bet ar diviem nosacījumiem – ja līdz 2007. gada 30. novembrim esat iesniegusi pieprasījumu zemes izpirkšanai un līdz 2009. gada 31. augustam iegūsiet pilsonību un iesniegsiet pilsonību apliecinošu dokumentu Valsts zemes dienesta (VZD) nodaļā.
Likuma «Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos» 2. un 3. pantā noteikts, ka lauku zemi izpirkt var Latvijas Republikas pilsoņi, bet fiziskām un juridiskām personām (tātad arī nepilsoņiem) lauku zemi var piešķirt pastāvīgā lietošanā. Tātad pagasta pašvaldībai vajadzēja piešķirt lauku zemi pastāvīgā lietošanā. Tas, vai cilvēks varēs vai nevarēs to izpirkt, nav pašvaldības darīšana.
Vēlāk pieņemtie likumi vairākos gadījumos ļāva izpirkt zemi arī nepilsoņiem. 1997. gada 27. novembrī spēkā stājās likums «Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos». Tā 10. pantā teikts, ka mūsu valsts pastāvīgie iedzīvotāji, kuriem ir nepilsoņa pase, var izpirkt zemi, kura viņiem piešķirta pastāvīgā lietošanā dzīvojamo māju celtniecībai un uzturēšanai, dārzkopības vajadzībām un vasarnīcu, garāžu un citu ēku un būvju uzturēšanai. Tā nepilsoņi ieguva tiesības izpirkt nelielas zemes platības laukos. Acīmredzot šo likuma normu bija domājuši pagasta padomes darbinieki, atbildot vaicātājai.
Pēc tam ieviesa vēl vienas izmaiņas likumos. «Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā», tautā sauktā par privatizācijas jumta likumu, kas stājās spēkā 2005. gada 1. septembrī, pēc diviem gadiem – 2007. gada 21. jūnijā izdarīti grozījumi, kas deva nepilsoņiem iespēju iegūt lauku zemi ar nosacījumu, ka viņi noteiktā termiņā iegūs pilsonību. Taču likumā tas pateikts caur puķēm, grūti saprotamos, samudžinātos teikumos, kurus atšifrēt var tikai speciālists. Šī likuma 23. panta 3. daļā teikts – ja zemes izpirkšanas pieprasījuma izskatīšanas brīdī personai nav tiesību izpirkt zemi, bet šīs tiesības var rasties vēlāk, tad zemesgabalu iekļauj Lauku zemes izpirkšanas reģistrā (tas ir – privatizējamo zemju sarakstā) ar nosacījumu, ka cilvēks līdz 2009.gada 31. augustam iesniegs VZD reģionālajā nodaļā dokumentus, kas apliecina, ka viņam šīs tiesības radušās.
Ko tas nozīmē? Tiesības izpirkt zemi var rasties divām cilvēku grupām:
- nepilsoņiem, kuri iegūs pilsonību;
- pastāvīgo zemes lietotāju mantiniekiem (tad jāiesniedz mantojuma apliecība).
Lai izmantotu šo iespēju izpirkt zemi, cilvēkiem, kuriem tā bija piešķirta pastāvīgā lietošanā, VZD reģionālajā nodaļā līdz 2007. gada 30. novembrim bija jāiesniedz pieteikumi.
Jāatzīst, ka privatizācijas likumi nereti ir samudžināti, tajos daudzkārt veikti grozījumi, tāpēc nereti ne vien iedzīvotāji, bet arī pagastu pašvaldību darbinieki nesaprot, kā pareizi jārīkojas.
Strīdus gadījumos der atcerēties – iedzīvotājiem ir tiesības iesniegt pašvaldības un valsts iestādēm jebkura satura iesniegumus. Iedzīvotājs nav speciālists, viņam ir tiesības kaut ko nezināt, būt nekompetentam un pieprasīt arī to, uz ko viņam pēc likuma nav tiesību. Iestādei iesniegums jāpieņem un mēneša laikā jādod rakstiska atbilde, atteikuma gadījumā to pamatojot ar likuma pantu.
Arī šajā situācijā bija vēlams pagasta padomē iesniegt rakstisku zemes pieprasījumu, sev paturot otru eksemplāru ar atzīmi par saņemšanu. Tad pašvaldībai vajadzētu nosūtīt rakstisku atteikumu ar pamatojumu, ko varētu apstrīdēt.