Medībās, dārgās sievietes!

* * *

«Ja mēs dzīvotu sabiedrībā, kurā no sieviešu puses vīrieši ir tikpat ievēroti, novērtēti, gribēti, cik sievietes no vīriešu puses, tad pāru attiecībās varētu pastāvēt kaut kāds līdzsvars — nebūtu vairs gadiem jānīkst, lai tiktu pie partnera, nebūtu tik traki ar seksuālajām novirzēm, atkristu daudzas psiholoģiskas problēmas.

Bet, sieviete, šī iecere par normālu sabiedrību tev nav izdevīga, jo tu nedrīksti saprast, ko nozīmē iniciatīva — vīrietim ir tevi jāgrib, jāaplido, jāmīl, jāčubina, bet tev pašai nekas nav jādara. Tā tas vienmēr ir bijis, un tā tam būs būt!  

Ja tev ir neveiksmīga laulība, tu tagad vari kliegt, ka te sarakstītas muļķības un ka tas draņķa vīrietis tevi ne uz pusi nenovērtē tā, kā tu būtu pelnījusi. Bet nav ko veidot attiecības ar pirmo, kuram tu beidzot biji gatava atvērties, — vajag kaut ko saprast no dzīves un tad precēties. Vajag ielaisties īslaicīgos kontaktos un pašai kaut ko gribēt, tad tu varētu atšķirt — kas ir kas, tu varētu sev iegūt to, ko vēlies.

Bet, ja tu neproti atšķirt, kas ir kas, un ja tu neproti paņemt to, ko vēlies, tad, lai kā tev nemelotu tie, kas tevi kādreiz gribējuši, ka tu esi īpaša, tu patiesībā esi tikpat parasta kā visas pārējās, kuras neko negrib. Jūs savas simpātijas rūpīgi slēpjat, nemākat ielaisties īslaicīgos kontaktos, bet domājat par ģimenes veidošanu, kamēr dzīves pieredze ir nulle. Tas ir iemesls jūsu nelaimei — jūs tā arī nomirsiet nekad nesapratušas: lai kaut ko iegūtu, tas jāpaņem (jānomedī), nevis jāgaida, kad visu pienesīs klāt.

Bet šis raksts ir par to, ka tev tomēr jāgaida, ka visu pienesīs klāt. Jo tev ir daudz izdevīgāk saņemt visu uz paplātes vai arī nomirt, neko tā arī nesagaidījušai. Tāpēc nekad neizsaki vīrietim nevienu komplimentu un nekad nedari zināmu, ka tev kāds patīk, jo vīrietim ir jānopelna tava uzmanība. Tev pašai nekas nav jānopelna, jo, kā jau mēs noskaidrojām, perfekta sieviete ir princese un vīrietis — viņas vergs. Tādēļ sievietei kā daiļajam dzimumam visādā ziņā ir jāturpina nesaprast vārda «iniciatīva» saturisko jēgu.

Daudzas sievietes gaudo, ka visi tie vīrieši, kuri būtu viņu cienīgi, jau sen ir aizņemti. Tie, protams, ir meli. Viņas negrib saprast, ka pašām beidzot būtu jāsāk kaut ko darīt, lai kas mainītos viņu dzīvē. Viņu cienīgi ir tie, kas visu mūžu pakaļ skries.

Bet vīrieši lielākoties no seksa trūkuma prātu vēl nav zaudējuši — viņi nedievinās šīs slinkās sievietes, viņi gribēs līdzvērtīgu attieksmi, un tāpēc tie, kas neskrien pakaļ, nevienai nav vajadzīgi. Ir vajadzīgi meļi, aplidotāji un citi liekuļi, kuri liek sievietei justies mīlētai, norēķinoties par to ar seksu. Šis likums nedarbojas tikai to sieviešu dzīvē, ar kurām neviens negrib seksu. Bet tādu nav daudz.

Tu drīksti pirmā mēģināt ielaisties kādos sakaros tikai tad, ja neesi īpaši glīta un acīmredzami neesi starp tām, kuras patīk vīriešiem. Un, tā kā neviens par tevi neinteresējas, tev tomēr kaut kā jāmēģina tikt pie vīrieša, lai izdzīvotu. Otrs variants: tu vari darīt tāpat kā tava skaistā, bet vientuļā kolēģe — tu arī vari nevienam nekad neko labu nepateikt, neko neizrādīt, jo neviens vīrietis nav viņas cienīgs. Tādēļ, ja tu gribi saglabāt savu nepieejamības statusu, ieteikums par iniciatīvas aizliegumu noteikti jāņem vērā!

Sievietē iniciatīvas aizliegums ir ieprogrammēts jau kopš aizvēstures. Viņas (vairumā gadījumu) nav ļaunas aprēķinātājas, kuras izmanto dabisko nevienlīdzību — vīrieša vājumu sievietes skaistuma priekšā. Nē, tā vienkārši ir sievietes daba, kas diktē, kā izspiest no vīrieša pēc iespējas vairāk par seksu.

Varam tikai mēģināt iedomāties, kas notiktu, ja sieviete tomēr kādreiz izrādītu iniciatīvu. Iespējams, tas būtu liels pavērsiens gan sievietes dzīvē, gan visā vēsturē. Ir, protams, reti izņēmumi — sievietes, kuras izprot apcerētā vārda nozīmi.

Tomēr es arī viņām iesaku aizmirst vārdu «iniciatīva», jo tam nav nekāda sakara ar perfektumu, princesēm un vergiem.