Rīgas vicemērs Andris Ārgalis (TP) uzskata, ka nedrīkst ļaut sabiedrībā propagandēt izvirtību, un tādēļ neatbalsta nedēļas nogalē gaidāmo seksuālo minoritāšu praidu 11. novembra krastmalā.
Ārgalis homoseksuāļu praidu dēvē par izvirtības propagandu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Es uzskatu, ka nevajadzētu izlutināt kaut kādus dažus procentus sabiedrības un ļaut viņiem propagandēt savu izvirtību,» intervijā aģentūrai LETA izteicās Ārgalis, «savādāk jau mums ir jādod tādas pašas iespējas arī citām, līdzīgām seksuālo dīvaiņu grupām — «virinātājiem», «rādītājiem» un «ostītājiem»».
Vicemērs aģentūrai LETA sacīja, ka viņš kā vecākās paaudzes cilvēks šādu «izvirtības propagandu» nesaprotot, tāpēc arī neatbalstot praida rīkošanu publiskā vietā.
Jau ziņots, ka praida rīkošanu neatbalsta arī vairāki citi domnieki, piemēram, vicemērs Almers Ludviks (LPP/LC) pagājušajā nedēļā aicināja atbildīgās Rīgas pašvaldības struktūrvienības nepieļaut praida rīkošanu 11. novembra krastmalā un lemt par gājienu citā — mazāk publiskā — vietā. Ludviks uzskata, ka plānotais seksuālo minoritāšu gājiens, kura mērķis esot «radīt ažiotāžu», 11. novembra krastmalā mestu izaicinājumu šīs vietas «dziļi simboliskajai nozīmei un radītu morālu kaitējumu rīdziniekiem».
Kā aģentūrai LETA skaidroja Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK), lēmumu atļaut vai neatļaut pieņem izpilddirektors, kurš to dara, pirmkārt, balstoties uz likumā noteikto, otrkārt, uz drošības iestāžu rekomendācijām, vai tās būs spējīgas nodrošināt kārtību. «Cik man zināms, par vietas izvēli gan ar gājiena organizatoriem, gan drošības struktūrām ir runāts bezgalīgi. Šis ir kompromisa variants,» sacīja Birks. «Nedomāju, ka būtu labāk, ja gājiens notiktu gar Vērmaņdārzu, kā to bija iecerējuši organizatori, kur tieši tajā laikā notiek bērnu svētki,» sacīja Birks.
Vicemērs Jānis Dinevičs (LSDSP) uzskata, ka «katrs savā guļamistabā var darīt, ko vēlas. Netaisos nevienu nosodīt vai audzināt, bet negribu, lai man uzbāžas ar tādiem uzskatiem, kas man liekas nepieņemami». «Es neesmu praida atbalstītājs, bet es spēju arī saprast Grīnbergu, kam atbilstoši ir jārod risinājums, un, ievērojot visus šos apstākļus, saskaņojot ar visām valsts institūcijām, tas ir rasts,» uzsvēra Dinevičs.
Saistībā ar Ludvika aicinājumu Rīgas pilsētas izpilddirektors Andris Grīnbergs aģentūrai LETA skaidroja, ka, izskatot sapulču, gājienu un piketu pieteikumus, viņš «nevar vadīties no emocijām, bet gan tikai no likuma normām». «No šāda aspekta vērtējot, pašvaldībai šobrīd nav iemesla aizliegt plānoto pasākumu. Turklāt plānotais gājiens 11. novembra krastmalā uzskatāms par kompromisu starp pasākuma rīkotājiem, pašvaldību un drošības struktūrām, ar kurām saskaņota pasākuma norises vieta un maršruts,» norādīja Grīnbergs.
Kā ziņots, Draudzības dienu laikā plānotais lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienības «Mozaīka» gājiens sestdien notiks Rīgā, 11. novembra krastmalā. Gājiens varētu sākties 31. maijā plkst. 10 pie Anglikāņu baznīcas, turpināties pa 11. novembra krastmalu līdz Akmens tiltam un atpakaļ. Pasākums paredzēts līdz plkst. 12.