/nginx/o/2018/07/16/9837062t1hd538.jpg)
Potenciālais žogs gar austrumu robežu neapturēs Āfrikas cūku mēra ievazāšanu Latvijas meža cūku populācijā, taču tas palīdzētu slimības ievazāšanu aizkavēt un vēlāk apkarot, tāpēc pagaidām Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) turpinās atbalstīt Lietuvas kolēģu virzīto priekšlikumu par žoga būvniecību meža cūku pārvietošanās ierobežošanai, norādīja PVD pārstāve Ilze Meistere.
PVD šodien notikušās sanāksmes dalībnieki - Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti, mednieku, cūkaudzētāju un Valsts meža dienesta pārstāvji - atzina, ka žoga būvniecība ietekmēs Latvijas dabu un dzīvnieku sugas, tomēr, diskutējot par dažādiem iespējamiem profilakses pasākumiem, tas tika atzīts par vienu no veidiem, kā vismaz uz laiku aizkavēt slimības ievazāšanu Latvijā.
Kā sanāksmes dalībniekiem norādījis PVD ģenerāldirektors Māris Balodis, jebkurš no risinājumiem ir diskutabls un prasa ievērojamus finanšu ieguldījumus, taču «nevaram nedarīt neko, lai vismaz aizkavētu mēra nonākšanu Latvijā».
«Ja slimība šķērsos robežu, to būs vieglāk apkarot, ja teritorija būs ierobežota, tāpēc joprojām paudīsim atbalstu Lietuvas kolēģu priekšlikumam, turpinot konsultēties ar ekspertiem, lai rastu Latvijai labāko un dabai saudzīgāko risinājumu žoga būvniecībā,» norādīja PVD vadītājs.
Ja Eiropas Komisija piešķirs finansējumu žoga būvniecībai un arī ES eksperti šo priekšlikumu atbalstīs, tas, lai būtu efektīvs, būvējams gar visu triju Baltijas valstu un Polijas robežām, turklāt tam jābūt tādam, kas aizkavē tikai meža cūku, ne citu dzīvnieku, pārvietošanos, atzinuši speciālisti.
«Tas nozīmē, ka runa varētu būt nevis par žogu, kādu mēs to esam pieraduši redzēt, bet gan par nosacītu, speciāli aprīkotu aizsargjoslu, kuru meža cūkas nevarētu šķērsot,» sacīja Balodis.
Līdztekus šķēršļa būvēšanai PVD plāno ieviest arī citus pasākumus.
«Slimības apkarošanai būtu jānotiek visās robežvalstīs vienlaikus - arī Krievijā un Baltkrievijā, jāstiprina biodrošība cūku fermās, jānodrošina stingra robežu šķērsotāju kontrole, un it īpaši par drošības pasākumiem jāinformē piemājas saimniecības, kurās tiek turētas cūkas,» norādīja PVD vadītājs.
Sanāksmes dalībnieki apsprieda iespēju ievērojami samazināt meža cūku populāciju, pastiprināti tās medījot, taču vienlaikus atzina, ka uz šīm teritorijām varētu pārvietoties meža cūkas no slimības inficētajām zonām. Kā atzina mednieku pārstāvis, Latgales pierobežā ir zemāka meža cūku populācija nekā citviet Latvijā un tā aizvien samazinās, jo klasiskā cūku mēra dēļ cūkas jau tagad tiek pastiprināti medītas. Turklāt medīšanas apjoms būtu jāpalielina visā Latvijas teritorijā.
Kā ziņots, Āfrikas cūku mēris tika konstatēs 24.jūlijā Krievijā - Pleskavas apgabala Neveļas rajona Seņutinas ciemā, kas atrodas aptuveni 100 kilometru attālumā no Latvijas robežas. Savukārt iepriekš - 2.jūlijā - mēris tika konstatēts Baltkrievijā, Grodņas apgabala Čepunas ciematā, kas ir aptuveni 40 kilometru attālumā no Lietuvas robežas.
Āfrikas cūku mēris ir bīstama, ļoti lipīga vīrusa izraisīta saslimšana cūku dzimtas dzīvniekiem. Dzīvnieku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks, tādēļ šīs slimības uzliesmojums dzīvnieku turētājiem rada lielus ekonomiskos zaudējumus.
Āfrikas cūku mēris nav bīstams cilvēkiem. Šī kaite Latvijas teritorijā nekad nav reģistrēta.