Ja viens no partneriem intīmos brīžus grib biežāk, otram vajadzētu censties pielāgoties. Vismaz tā domā seksologs Dainis Balodis.
Šķēres gultā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ja vien aiz nevēlēšanās mīlēties neslēpjas aizvainojums, seksuālās baudas noliegšana reliģisku uzskatu vai audzināšanas dēļ, sarežģījumi attiecībās.
Viņaprāt, dzimumaktam vajadzētu būt tīkamam arī tad, ja tas sākumā nav gribēts. Atteikšanās no tā var liecināt par vēlmi demonstrēt savu lomu attiecībās, ja ir sajūta, ka viņš vai viņa to nevar pilnībā paust ikdienā.
Ja pavisam negribas nodoties mīlas priekiem, labāk aizbildināties ar nogurumu un solīt to darīt citreiz, nevis strupi atteikt — liec mani mierā! Citādi var gadīties, ka tas, kuram tuvības pietrūkst, sāks iet pa kreisi.
Zināma loma seksuālajā saderībā ir tā sauktajām bioloģiskajām šķērēm. Vīrietim visaugstākā dzimumtieksme ir agrā jaunībā, bet sievietei — pusmūžā.
Kad bērni paaugušies, dzīvē kaut kas sasniegts un hormonālais līmenis ir pietiekami augsts, sievietes seksuālās vēlmes kļūst izteiktākas. Turpretim vīrietim ap piecdesmit gadu vecumu spontāna erekcija iestājas arvien retāk, dzimumakta sākšanai nepieciešams ilgāks laiks un arī vēlēšanās pēc tā mazinās. Vājāka erekcija gan nenozīmē, ka intīmajai dzīvei jāpieliek punkts. Dzimumaktu var aizstāt, piemēram, ar orālo seksu.
Daudzi, sevišķi tie, kas jau pusmūžā, par savām intīmajām vēlmēm nerunā.
Agrāk sabiedrībā tas nebija pieņemts. «Bieži vien ir kauns vai bailes no atraidījuma. Citi uzskata: ja tu mani mīli, tev jājūt, ko gribu. Taču partnerim tas ne vienmēr izdodas,» atzīst dakteris Balodis.
«Sievietes biežāk pastāsta par savām vēlmēm. Vīriešiem zemapziņā sēž fantāzija — kārtīgam vecim vienmēr stāv, un viņš gatavs katru izdrāzt. Tā nāk no tālas senatnes — karavīri pēc pilsētas ieņemšanas to izlaupīja un uzvarētos izvaroja, parādot savu varenību un citus pazemojot. Vīrietim nereti vēl joprojām šķiet, ka viņam partnerei nevis jālūdz, bet gan jādemonstrē savs spēks.
Ja otra rīcībā seksa laikā kaut kas nepatīk, to vajadzētu pateikt, nevis, baidoties aizvainot, klusēt. Citādi viņš vai viņa par to neuzzinās un turpinās rīkoties tāpat kā līdz šim, taču mēs paudīsim savu nepatiku citādi, kas nenāks par labu attiecībām.»
* * *
Žurnāla konsultante Ināra Roja,
medicīnas doktore, Rīgas 1. poliklīnikas neiroloģe, seksoloģe, ģimenes un pāru konsultante, hipnoterapeite
Žurnāla konsultants Dainis Balodis,
seksologs, psihoterapeits