«Tas ir kārtējo reizi atgādinājums visām NATO valstīm, ar ko mums ir darīšana,» komentējot spiegu skandālu Igaunijā, kur slepena aizsardzības informācija, iespējams, pārdota Krievijai, uzsver aizsardzības ministrs Vinets Veldre. Aizsardzības ministrija (AM) apstiprina, ka ir bijuši mēģinājumi uzpirkt arī mūsu aizsardzības sistēmas darbiniekus.
Bijuši mēģinājumi savervēt arī Latvijas aizsardzības sistēmas darbiniekus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Tas ir ļoti nepatīkami, no šī skandāla ir jāizdara secinājumi ne tikai Igaunijai, bet arī pārējām NATO valstīm — kā notiek pārbaudes, kā noslēpumi jāsargā. Manam igauņu kolēģim šis ir liels traips,» uzskata Latvijas aizsardzības ministrs V. Veldre. Viņš nevēlējās komentēt, vai notikumi Igaunijā liks pārskatīt arī Latvijas slepenos plānus un pārvērtēt dažādus slepenos datus.
Atbildot uz jautājumu, vai Igaunijas spiegs pie viena nevarētu būt iztirgojis noslēpumus, kas tieši attiecas uz Latvijas drošību, V. Veldre atbildēja — valsts noslēpumus Latvijā sargā Satversmes aizsardzības birojs (SAB). SAB preses sekretāra pienākumu izpildītāja Iveta Maura «Neatkarīgajai» norādīja, ka no biroja šajā lietā nekādu komentāru neesot.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs «Neatkarīgajai» apstiprinoši atbildēja uz jautājumu, vai pēdējo gadu laikā ir bijuši ārvalstu izlūkdienestu mēģinājumi uzpirkt Latvijas AM ierēdņus, kuriem būtu līdzīga pieeja slepenajiem dokumentiem kā Igaunijā noķertajam spiegam. Viņš gan nevēlējās atklāt, kuru valstu labā bijuši aicinājumi spiegot. «Tas, ka pie mums nav bijis tāds gadījums, kāds atklājies Igaunijā, liecina tikai par to, ka mūsu valsts drošības dienesti savu algu patiešām nopelna. Tie strādā rūpīgi, un drošības iestādēs ieguldītā nauda lielā mērā daudzos gadījumos ir atmaksājusies,» piebilda E. Rinkēvičs.
Latvijas un Igaunijas aizsardzības sistēmas neesot salīdzināmas, jo Igaunijā ar valstu noslēpumiem saistītie dati atrodas Aizsardzības ministrijas kontrolē, savukārt Latvijā noslēpumus sargā SAB. «Būtībā pie mums klasificētās informācijas sistēma strādā pēc principa vajadzība zināt. Var gadīties, man pat nevajag zināt to, ko zina kāds ministrijas departamenta direktors. Vai arī otrādi. Tomēr neapšaubāmi ir cilvēki, caur kuru rokām iziet pilnīgi visa informācija, un tie nebūt nav ne ministrs, ne valsts sekretārs. Šie ir tie cilvēki, kuri saņem un reģistrē, nogādā dokumentus. Tas ir faktors, ar kuru ir jārēķinās,» skaidroja E. Rinkēvičs.
Jau ziņots, ka kādreizējais Igaunijas AM Drošības nodaļas vadītājs Hermans Simms un viņa dzīvesbiedre Hēte Simma tiek turēti aizdomās par NATO slepenās informācijas nodošanu Krievijas izlūkdienestiem. Viņam bijusi pieeja NATO augstākās prioritātes materiāliem — Igaunijā šī informācija bijusi pieejama vēl tikai prezidentam, premjerministram, aizsardzības ministram, bruņoto spēku komandierim un ārlietu ministram. Turklāt laikā no 2001. līdz 2006. gadam viņš bijis valsts drošības struktūru pilnvarotais pārstāvis, regulāri vadījis Igaunijas delegācijas, kas devās noslēgt līgumus ar citām NATO dalībvalstīm par slepenās informācijas drošību.