Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs nedomā, ka 13. janvāra grautiņus Vecrīgā būtu plaši iesaistīti ekstrēmisti no Krievijas. Viņš norāda, ka notikumus Vecrīgā nav izraisījusi kādas noteiktas grupas tiesību neievērošana, bet gan sociālie apstākļi valstī kopumā.
«Man nav ziņu, ka Krievijas ekstrēmisti masveidā būtu piedalījušies 13. janvāra notikumos Rīgā. Bija mājieni dažās avīzēs. Taču notiek izmeklēšana, kurai jānoskaidro gan kūdītāji, gan organizatori. Mūsdienās visu var nofilmēt. Jā! Vairākums notikumu dalībnieku bija latvieši un bija arī krieviski runājošie iedzīvotāji. Šos notikumus jau neizraisīja kādas grupas tiesību neievērošana. Notikumu dalībniekus apvienoja krīzes radītie sociālie apstākļi. Arī lozungs, kuru atbalstīja visi, cik man zināms, bija aicinājums uz ārkārtas vēlēšanām. Es uzskatu, ka apgalvojumiem, ka notikumos bija plaši iesaistīti Krievijas ekstrēmisti, nav nekāda pamata,» intervijā laikrakstam «Neatkarīgā» stāsta Krievijas vēstnieks Latvijā.
Vešņakovs atklāj, ka pašā Krievijā notiek cīņa ar ekstrēmistiem, bet, ja Latvijā kāds rīko nemierus, tas jāvērtē pēc šīs valsts likumiem.
Vēstnieks arī asi kritizē Lietuvas prezidenta Valda Adamkus pieļāvumu, ka nemieros Baltijas valstīs varētu būt vainojama Krievija.
«Apgalvot, kā to darīja Lietuvas prezidents, ka aiz janvāra notikumiem ir konkrēti spēki, dodot nepārprotamus mājienus, ir nepamatoti. Tas ir veids, kā savas problēmas un savu atbildību uzvelt citiem. Tad jau var meklēt Krievijas ekstrēmistus arī Grieķijā un Īslandē. Problēma jāmeklē attiecīgo valstu iedzīvotāju neapmierinātībā ar vietējiem apstākļiem, un šīs neapmierinātības izpausmes formas dažādās valstīs ir atšķirīgas. Personīgi es nosodu metodes, kad dialogā piedalās ar bruģakmeņu argumentiem.»
