Brīdinājums!

Šo lapu nedrīkst atvērt, ja Tev vēl nav 18 gadu.

Man jau ir 18 Man vēl nav 18

Vīna un seksa smarža. («Ieraksts nimfomānes dienasgrāmatā»)

FOTO: Jānis Knāķis

Turpinām publicēt labākos no iesūtītajiem stāstu konkursa «Ieraksts nimfomānes dienasgrāmatā» darbiem.
---------------------------
Darba dienas vidus, visi darba kolēģi un padotie apzinīgi cīnās ar saviem darba pienākumiem, čabinās un šiverējas, no malas izskatās pat diezgan cerīgi un ticami, ka degunteļi patiesībā nav ieurbti monitoros, lai tikai pasēdētu kādā portālā tāpat vien, kaut gan pamanu — ā, re: kāds pēta sludinājumus, bet es piezogoties klāt viņam, saku: «pieķerts esi, tāpēc nezinu, ko ar tevi iesākšu, ņemot vērā, ka neesi uzrakstījis atskaites!»

«Nu... nesanāca!» Attaisnošanās iemeslu es nemaz negribēju dzirdēt, tāpēc norādīju ar roku uz līplentes rullīti... Viņš saprata, ka: «Muti ciet!»
 
...Tā nu darba diena aizritēja ar nelielām pavēlēm, ieteikumiem, sanāksmēm, idejām par jauniem projektiem, un kolēģa mute vēl joprojām bija ciet... Viņš neizdvesa ne skaņas... Vienā brīdī iedomājos, vai viņš ūdeni mutē būtu ieņēmis? Valodu zaudējis? Domā, ka es nejauka? Gāju klāt un teicu: «Braucam pie tevis, un es tev vēlreiz personīgi aci pret aci izskaidrošu mājas apstākļos, ja reiz šeit, atrodoties ofisā, grūti uztvert, kādi ir tavi darba pienākumi.»
 
Mēs braucām katrs ar savu mašīnu un pie viņa mājas jūrmalā kā jau pie visām privātmājām uz lielā žoga bija uzraksts «Nikns suns». Sasmējos pie sevis, jo iztēlojos, ka arī sunim aizlīmēta mute ar līplenti, jo — kāds saimnieks, tāds suns.

Kolēģis klusēja, bet mājas durvis atvēra un pretī iznāca kāds vīrietis. Un arī es uz brīdi pat savās domās pie sevis apklusu. No kolēģa mutes izskanēja teikums: «Dodies vien tālāk un iečeko apartamentus, pie reizes izdomā, ko vēlies — vai nu sāc stāstīt par maniem darba pienākumiem, vai arī — vīnu? Nolēmu spēlēt klusēšanas spēlīti, kamēr abi vīrieši kaut kur nozuda.

Pie sevis domāju: «Kas ir otrs... Brālis? Draugs, Tuvs draugs? Viņi ir kaut kādi jocīgie?» Apsēdos uz galda un atkal domāju: «Hm... Nu, no sākuma interesanti, tagad jau mazliet sāk likties dīvaini, tā laikam notiek, kad «atkož» visas darba nianses... Bet kāds sakars tagad tam ar darbu? Un ko es te daru?»

Un tad no otrā stāva nāk abi vīrieši. Vienam vīna pudele rokā, otram glāzes un smīns sejā... Atkal domāju: «Nu labi... paspēlēšu jums līdzi, ja vien tas vīns nesastāv no dimedrola.» Kolēģa draugs bija spēcīgs, klusējot gāja un piekļāva mani sev klāt, kamēr kolēģis jau lēja vīnu glāzēs.

Es palīdzēju atbrīvoties no drēbēm un sajutu kolēģa elpu pie savas auss... viņi bija kaili, bet es mežģīnu korsetē turpināju izlikties iekārojama, notupos uz ceļiem un vēlējos viņa masīvo paņemt mutē, bet kolēģis mani brutāli uzrāva augšā un teica: «Klau, tagad mēs tevi aiznesīsim uz gultu, aizbāzīsim muti ar saviem metamajiem, un tu klusēsi un neizdvesīsi nevienu teikumu par maniem darba pienākumiem.»

Mani burtiski iesvieda gultā uz muguras, izaicinoši skatījos uz abiem ar milzīgu iekāri. Kolēģa draugs apsēdās man uz kājām un ar savu locekli kairināja manu klitoru, tad uzgūlās man virsū, un mēs sākām skūpstīties. Bet kolēģis paņēmis vīna pudeli un lēja mums to virsū... Slims vai izšķērdīgs, īsti man nebija skaidrs, bet kaut kāda doma tam visam bija vai nu augšā vai apakšā...

Tad kolēģis paņēma manas rokas un izstiepa tās līdz gultas galam. Es nepaspēju attapties, kad biju jau ar roku dzelžiem pieķēdēta pie gultas gala. Nedaudz manī bija šaubas par kolēģa nodomiem, bet manu domu gājienu viņš pārtrauca, jo bija sācis kost manos krūšu galiņos.

Kolēģa draugs papleta manas kājas vēl platāk, paskatījies uz mani, teica: «Neķītrā padauza, kuce, tagad mēs tev pastāstīsim, kā jāplāno darba pienākumi.»

Es biju tik slapja... Viņš negaidīti spēcīgi ietriecās manī līdz galam ar savu masīvo locekli. Viņš kustējās ātri, un mana vagīna cieši sakļāvās ap viņa milzu daiktu. Es tuvojos beigām, kad viņš strauji beidza mani drāzt vagīnā, un uzsēdināja mani sava drauga loceklim, kas ielauzās manā anālajā atverē. Tas bija sāpīgi, bet patīkami. Anālā seksa ātrums neatpalika no iepriekšējā tempa.

Biju lipīga, ar vīna garšu un smaržu un atkal tuvojos finišam. Kolēģa draugs turpināja aizsākto, un tad abi beidza man uz vēdera... Taču — vai ar to man bija gana? Es teicu: «Ja reiz neraksti atskaites, tad izbaudi ar savu mēli to, ko nupat izdarīji uz mana vēdera!»

Abas mēles pildīja darba pienākumus, kamēr es saslēgtām rokām un aplieta ar vīnu baudīju viņu mēles rotaļas uz sava vēdera un arī tur... lejā.

Šīs dienas atzinums: sekss ir radošs process.

Uz augšu