/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
Šā gada valsts budžeta grozījumu norma, kas, nosaka: strādājošs pensionārs saņems pensiju tikai 30% apmērā, tieši vai netieši skars 15 234 uzņēmējus — amatpersonas, kuriem ir vismaz 62 gadi, vēsta «Dienas Bizness».
Pensiju ierobežojumi skars 15 234 uzņēmējus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Šo cilvēku skaits ir vēl lielāks, jo personas kods nav reģistrēts 13 254 zemnieku saimniecību īpašniekiem un 4661 individuālajam komersantam,» skaidro «Lursoft» datu bāzes pārstāvis Ainars Brūvelis.
Labklājības ministrija gan steidz mierināt, ka pensijas samazinājums 70% apmērā neattieksies uz pensijas vecumu sasniegušajām personām, kuras vienlaikus ir zemnieku vai zvejnieku saimniecību īpašnieki, autoratlīdzības saņēmēji vai fiziskas personas, kuras veic nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, gūst ienākumus no personīgās palīgsaimniecības vai piemājas saimniecības un reģistrējušās kā saimnieciskajā darbā gūtā ienākuma nodokļa maksātāji un neveic sociālās iemaksas. Šis skaidrojums izraisījis arī neizpratni un sašutumu par dubultstandartiem.
Par pensionāriem — 8323 valdes locekļiem 6279 uzņēmumos — nekādu jautājumu nav, viņiem ļoti ātri jāizvēlas — par 15% mazāka pensija vai alga pat bez 30% no pensijas.
Laikraksts aprēķinājis: ja pensionāram pensija ir 180 latu un algas lielums maza uzņēmuma amatpersonai nav lielāks par 100–200 latiem, tad matemātiski varot pieņemt, ka cilvēkam izdevīgāk būtu saglabāt amatpersonas statusu un algu. Bet, ja pensija ir 300 latu un darba alga neliela, tad izdevīgāk būs saglabāt nedaudz «apcirptu» pensiju.