Premjers cer, ka tomēr nevajadzēs ieviest SVF ieteiktos nodokļus

SVF Nodomu vēstulē paredzēta pievienotās vērtības nodokļa paaugsināšana līdz 23%, un arī progresīvā ienākumu nodokļa ieviešana no 500 latiem. Finanšu ministrs Einars Repše (JL) žurnālistiem pauda pārliecību, ka šos pasākumus tomēr nevajadzēs īstenot.

Dombrovskis gan nevarēja pateikt, kā valdībai izdosies samazināt budžeta deficītu bez šiem pasākumiem. viņš uzsvēra, ka nākamā gada budžets tiks izstrādāts normālā procedūrā, valdība gatavos priekšlikumus, tāpēc nevajagot vēl steigties.

Partijas «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle gan nebija tik optimistisks. Viņš norādīja: ja vēstulē ir minēti nosacījumi par nodokļu celšanu tad SVF, visticamāk, uzskata, ka Latvijai to nāksies darīt. Zīle gan atzīmēja, ka tas ir viņa personiskais viedoklis.

SVF vēstuli parakstījušas četras no piecām valdības partijām. To vēl nav izdarījusi Tautas partija (TP). Premjers un finanšu ministrs pēc koalīcijas partiju tikšanās devās uz TP biroju, kur amatpersonas tiksies ar TP valdi.

Dombrovskis uzsvēra, ka ja TP vēstuli neparakstīs, tad tam būs ļoti negatīvas sekas. No tā cietīšot gan Latvijas tēls, gan finanšu stāvoklis.

TP vadītājs Mareks Segliņš žurnālistiem uzsvēra, ka nesaprot, kāpēc sabiedrībai nedrīkst atklāt vštules teikstu. «Sabiedrība jau nav dumja,» teica Segliņš. Viņš arī norādīja, ka iepriekš plašsaziņas līdzekļos ir izskanējušas gan patiesas, gan nepatiesas ziņas par vēstules saturu.

TP vadītājs arī teorētiski pieļāva, ka partija vēstuli tomēr varētu parakstīt jau pirmdien.

Neoficiāli aģentūrai LETA kļuvis zināms, ka dokuments sastāv no trim daļām. Pirmā no tām apraksta SVF un Latvijas sadarbības vēsturi.

Otrā dokumenta daļā uzskaitīti pasākumi, kas būtu jāizpilda, lai nākamā gada budžeta deficīts tiktu samazināts līdz 8,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), piemēram, apvienot Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministriju, Vides ministriju un Ekonomikas ministriju, būtiski pārskatīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas jeb «Gaismas pils» projektu un izmaksas atbilstoši ekonomiskajai situācijai u.c.

Trešā dokumenta daļa paredz pasākumus, kas jāveic, ja izdevumus un budžeta deficītu vēlamajā apjomā neizdodas samazināt. Bez jau iepriekš saprašanās memorandā ar Eiropas Komisiju (EK) iekļautās apņemšanās palielināt PVN likmi līdz 23% un ieviest jaunus nodokļus dokuments paredz arī progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanu no 500 latiem un pensijas vecuma palielināšanu.

Latvija ar EK jau parakstījusi papildināto saprašanās memorandu, kas bija viens no nosacījumiem, lai saņemtu otro aizdevuma daļu - 1,2 miljardus eiro (0,84 miljardus latu).

Pagājušajā nedēļā publiskotais memorands liecina par iespējamiem jauniem smagiem lēmumiem, kas valdībai būs jāpieņem, mazinot tēriņus 2010.gadā.

Saprašanās memorands paredz, ka 2010.gadā iestādēm jābūt gatavām veikt papildpasākumus, lai budžeta deficītu samazinātu vēl par 500 miljoniem latu, kas ir aptuveni 4% no IKP, tostarp ieviešot kapitāla pieauguma nodokli un noguldījumu procentu ienākuma nodokli, ieviešot dzīvojamā nekustamā īpašuma nodokli un pilnvarojot pašvaldības palielināt nekustamā īpašuma nodokli līdz 3% no kadastrālās vērtības. Tāpat valsts sektorā jāievieš vienota atalgojuma sistēma, lai novērstu lielas ienākumu atšķirības centrālajās valdības iestādēs, jāpārskata pensiju un pabalstu sistēma un jāapsver pakāpeniska pensiju reforma, palielinot pensionēšanas vecumu.

Memorands arī paredz, ka PVN likme palielināma no 21% līdz 23%, ja netiek rasts līdzvērtīgu pasākumu kopums.

Latvijas iestādes ir gatavas katru gadu turpināt šādus būtiskus pasākumus, līdz budžeta deficīts būs mazāks nekā 3% no IKP, kā to nosaka Māstrihtas kritēriji.

Sarunas ar SVF notiek, lai saņemtu šīs organizācijas aizdevuma daļu - 200 miljonus eiro (140,4 miljonus latu).