/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/16/10220660t1hbf30.jpg)
Šā brīža ekonomiskajā situācijā Latvijai vajadzēs pārskatīt savu nodokļu sistēmu tā, lai ar nodokļiem vairāk apliktu patēriņu, [s:26029] viena no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misijas Latvijā vadītājām Anne Marija Gulde.
SVF misijas vadītāji ir diezgan droši, ka Latvija cels nodokļus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa atzīmē, ka Latvijā tradicionāli nodokļi bijuši ļoti zemi, kas labi darbojies augošā ekonomikā. Tomēr tagad nodokļu sistēmu vajadzēšot pārskatīt.
Kā pirmo soli Gulde piedāvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa palielināšanu. Viņa arī uzsver, ka, šādi palielinot valsts ienākumus, Latvija nākotnē izvairīsies no tik lielas izdevumu «apcirpšanas».
«Tomēr mums jābūt drošiem, ka nodokļu reformas, piemēram, izmaiņas iedzīvotāju ienākumu nodoklī, neuzvelsies uz nabadzīgo pleciem neproporcionālā apjomā. Latvijā visiem bijis vienāds ienākumu nodoklis kopš 1997. gada. Padarot to [ienākumu nodokli] progresīvāku, Latvija nostātos uz vienas līnijas ar citām Eiropas Savienības valstīm un samazinātu nodokļu nastu iedzīvotāju grupām ar zemākiem ienākumiem,» atzīmē Gulde.
Komentējot to, kad Latvijas ekonomika varētu atkopties, otrs SVF Latvijas misijas vadītājs Marks Grifits norāda, ka «atkopšanās, visticamāk, būs lēna». «Mēs prognozējam, ka [Latvijas] ekonomika stabilizēsies nākamajā gadā, kad atkopšanās sāksies Eiropā. Taču vienalga tiek prognozēts, ka [Latvijas] iekšzemes kopprodukts 2010. gadā saruks par 4% un paies laiks, kamēr Latvijas tautsaimniecība atgūs konkurētspēju.»
Grifits atzīst, ka Latvijas un pasaules ekonomiskā situācija ir pasliktinājusies daudz vairāk, nekā tika prognozēts, kad Latvija un SVF 2008. gada decembrī noslēdza vienošanos par starptautiskā aizdevuma programmu.
Savukārt Gulde uzsver, ka Latvijas amatpersonām, SVF un Eiropas Komisijai ir viens kopīgs mērķis — atjaunot Latvijas izaugsmi un labklājību.
Viņa atzīmē, ka šogad Latvijas valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 13% no iekšzemes kopprodukta un deficītam jānonāk Māstrihtas noteiktajos 3% pēc iespējas ātrāk.
Kā vēstīts, Latvijas amatpersonas iepriekš atzinušas, ka nodomu vēstule ar SVF paredz progresīvā nodokļa ieviešanu no 500 latiem, pievienotās vērtības nodokļa palielināšanu līdz 23% un citas izmaiņas. Premjers Valdis Dombrovskis (JL) un finanšu ministrs Einars Repše (JL) gan pauž cerību, ka Latvijai tomēr izdosies mazināt budžeta deficītu citos veidos.