Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/16/10244362t1hf225.jpg)
«Es pats zināmā mērā biju gatavs pieciest nekustamā īpašuma tirgus «izvarošanu» no investoru puses tāpēc, ka tas lielā mērā legalizēja uzņēmējdarbību un veicināja to, lai cilvēki rādītu savus ienākumus,» intervijā laikrakstam «Neatkarīgā» atzinis nekustamā īpašuma kompānijas «Latio» valdes priekšsēdētājs, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns. Pēc viņa domām, tagad iepriekšējo gadu pozitīvās iestrādnes tiek dzēstas. Viņaprāt, no nekustamā īpašuma burbuļa izvairīties nebija iespējams.
Šīns arī uzsvēris, ka nodokļu maksāšanas ziņā esam atpakaļ 2003. gada izpratnē, kas ir liels kritiens atpakaļ. Viņš uzskata, ka nav nelabvēlīgāka laika dzīvojamās platības aplikšanai ar nodokli kā šis, jo daudzas ģimenes jau tā nevar samaksāt rēķinus. Iespēja sakārtot nodokļu sistēmu 2006. un 2007. gadā ir palaista garām.
«Mēs pašlaik esam kļuvuši par sava veida biedu tuvākajām kaimiņvalstīm un Eiropas Savienībai (ES) kopumā. Manuprāt, starptautisko finansiālo palīdzību mums sniedz nevis tāpēc, ka aizdevējiem rūp, kā mums te strādā publiskais sektors un citas jomas, bet tādēļ, lai mēs, nogāžoties bezdibenī, neparautu sev līdzi ne tikai savus tuvākos kaimiņus, piemēram, Ukrainu. ES vienkārši nevajag tādus satricinājumus, tāpēc tā arī mūsu finanšu sistēmu uztur pie dzīvības. Nezinu, vai tur ir kādas sazvērestības teorijas. Mēs paši zināmā mērā terorizējam savus kaimiņus.
Mani vairāk uztrauc tas, uz kā rēķina viss notiek. Tie 10–15 miljardi eiro, kā mums pietrūkst, kurus esam kazino nospēlējuši, kaut kur jāņem. Tos var vai nu jūgt kaklā mājsaimniecībām, uzņēmumiem, vai spiest norakstīt zaudējumos ārvalstu investoriem, kas lielākajā daļā gadījumu ir bankas. Tas ir ļoti svarīgs politisks lēmums. Dažādās valstīs tas notiek dažādi. Īslande to pamanījās izdarīt uz ārvalstu investoru rēķina, bet tagad sastopas ar zināmu ES kolektīvu atriebību, kas Īslandi spīdzina, padarot tās iestāšanās procedūru ES smagāku. Bet tas ir politisks lēmums. Es arī mēģinu saklausīt, kāds tas būs Latvijā, uz kā rēķina tas notiks.»