Sākoties rudens vīrusu saslimšanas sezonai un pieaugot sabiedrības satraukumam par jaunās gripas izplatību, pēdējo dienu laikā strauji pieaudzis ātrās palīdzības izsaukumu skaits Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienestā.
Jaunās gripas dēļ strauji pieaug ātrās palīdzības izsaukumu skaits
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Visstraujākais izsaukumu pieaugums vērojams tieši Rīgā un Rīgas reģionā. Arī reģionos dienesta brigāžu mediķiem pēdējās dienās biežāk nākas mērot ceļu pie pacientiem ar akūtām vīrusu saslimšanām, portālam «Apollo» paziņoja NMP dienesta Komunikācijas daļas vadītāja Ilze Bukša.
Šajās dienās cilvēki pastiprināti lūdz palīdzību ne vien gadījumos, kad ir kāda pēkšņa un akūta veselības problēma, bet arī situācijās, ja paši nespēj tikt galā ar vīrusu saslimšanām — paaugstinātu temperatūru, sausu klepu, drudzi, vispāreju vājumu, norāda Bukša.
«Jūtams, ka izsaukumu skaits pēdējās dienās strauji pieaudzis un daudzi izsaukumi (pašlaik ik diennakti tādu ir pat līdz 150) saistīti tieši ar akūtām respiratorām vīrusu saslimšanām,» informē NMP dienesta Rīgas reģiona operatīvā darba vadītāja, ārste Sarmīte Villere.
Šonedēļ tikai Rīgas reģionā vien dienesta brigāžu mediķi katru diennakti dodas līdz pat 600 izsaukumos, kas ir vidēji par 100 izsaukumiem vairāk nekā pagājušajā nedēļā.
Ja cilvēkam ir temperatūra, vispirms jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, kurš ieteiks tieši viņam vēlamo rīcību. NMP dienests atgādina, ka paaugstināta temperatūra pati par sevi nav neatliekamās palīdzības izsaukums, it sevišķi vīrusu infekcijas izplatības laikā, kad ar temperatūru nākas cīnīties daudziem jo daudziem pacientiem. Protams, situācijās, ja pacienta pašsajūta turpina pasliktināties un papildus temperatūrai parādās vēl kādas citas akūtas veselības problēmas, turklāt ģimenes ārsta darba laiks jau beidzies, bez šaubām, jāzvana ātrajai palīdzībai. Ātrā palīdzība noteikti jāsauc gadījumos, ja paaugstinātā temperatūra provocē krampju lēkmi bērnam, ja iestājas bezsamaņa, ir slikta dūša, vemšana vai ja iepriekš jau bijušas situācijas, kad temperatūra izraisījusi kādas veselības problēmas, kas apdraudējušas pacienta dzīvību.
NMP dienesta mediķi aicina ikvienu iedzīvotāju ar savu ģimenes ārstu jau iepriekš izrunāt, ko darīt situācijā, ja pēkšņi parādās paaugstināta temperatūra vai ja ir bažas par iespējamo saslimšanu ar sezonālo gripu vai ar jauno AH1N1 gripu. Ģimenes ārsts, zinot par sava pacienta citām hroniskām slimībām, var ieteikt konkrētā situācijā labāko risinājuma variantu. Jāatceras: ikvienam mājās jābūt aptieciņai, kurā ir dažādām dzīves situācijām nepieciešamie medikamenti, tostarp līdzekļi pret paaugstinātu temperatūru.