Viens no bijušajiem AS «Parex banka» īpašniekiem Valērijs Kargins sola vērsties tiesā, ja tiks pieņemti grozījumi Kredītiestāžu likumā, kas noteiks ierobežojumus labuma gūšanai no bankas.
Kargins vērsīsies tiesā, ja pieņems grozījumus Kredītiestāžu likumā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Plānotie grozījumi Kredītiestāžu likumā, ar kuriem no 1.jūnija noteiks ierobežojumus labuma gūšanai no bankas, kura saņem valsts atbalstu, ir diskriminējoši attiecībā pret visiem AS «Parex banka» subordinētā kapitāla ieguldītājiem, biznesa portālam «Nozare.lv» ar preses sekretāra Sergeja Bardovska starpniecību sacīja Kargins.
«Mēs [Kargins un otrs bijušais «Parex bankas» īpašnieks Viktors Krasovickis], tāpat kā citi, starptautiskie un vietējie subordinētā kapitāla dalībnieki, dabiski, būsim spiesti kolektīvi aizstāvēt sevi tiesu institūcijās,» norāda Kargins.
«Cilvēkiem, kas iniciēja šo procesu, liekas, uzkrājies pret mums daudz personīga, un viņi rīkojas pārlieku emocionāli, līdz galam neapzinoties šīs rīcības likumiskās un ekonomiskās sekas. Skaidrs, ka tas novedīs pie līguma laušanas, kas tika noslēgts starp mums un valsti, kuru pārstāvēja «Hipotēku banka»,» norāda Kargins.
Viņa skatījumā, līgumu starp valsti un bijušajiem bankas īpašniekiem izstrādāja un saskaņoja ar Eiropas Komisiju tie paši cilvēki, kuri tagad aktīvi iniciē tā laušanu.
«Pašreizējie Finanšu ministrijas piedāvājumi attiecībā uz mums ne ar ko neatšķiras no iepriekš Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadības pasludinātajiem, kas tika noraidīti kā juridiski nekorekti un Latvijas imidžu un investīciju klimatu pasliktinoši,» situāciju skaidro bijušais bankas īpašnieks.
Kā ziņots, šodien valdība akceptēja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Kredītiestāžu likumā, ar kuriem no 1.jūnija noteiks ierobežojumus labuma gūšanai no bankas, kura saņem valsts atbalstu.
Šāda norma attiektos uz AS «Parex banka» bijušajiem īpašniekiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, kuri līdz šim saņēmuši lielus procentu maksājumus no bankā veiktajiem noguldījumiem.
Likumprojekts paredz, ka bankai, kurai Finanšu un kapitāla tirgus komisija noteikusi noguldījumu ierobežojumus vai kura atbilstoši normatīvajiem aktiem par komercdarbības atbalstu saņem šādu atbalstu, sākot ar 2010.gada 1.jūniju, ir aizliegts pildīt pakārtotās saistības, tostarp aizliegts atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus un citu atlīdzību.
Vienīgā banka Latvijā, kurai tiek sniegts komercdarbības atbalsts un kurai ir noteikti noguldījumu ierobežojumi, ir «Parex banka», un minētā norma skars pakārtotajās saistībās aizdoto līdzekļu īpašniekus, kuriem līgums par pakārtotajām saistībām ar «Parex banku» noslēgts pirms 2008.gada 10.novembra, kad tika uzsākta valsts atbalsta sniegšana.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) iepriekš pauda bažas, vai, veicot šīs likumdošanas izmaiņas, nepastāv tiesvedības riski, kas vētu apgrūtināt «Parex bankas» pārdošanas darījumu.
Kā skaidroja FM pārstāvji, šādu risku valsts gan nevarot izslēgt, un uz iespējamu tiesvedību vēstulē norādījuši arī pašu akcionāru pārstāji. Protams, iespējama tiesvedība varētu apdraudēt arī bankas reputāciju, tomēr šie riski ir izvērtēti, un institūcijas atbalstot šādu piedāvāto risinājumu.
Jau ziņots, ka Krasovickis šos grozījumus saista ar JL vēlmi gūt «lētu popularitāti» pirms vēlēšanām. «Žēl, ka vēlēšanu dēļ un dažu desmitu tūkstošu latu ietaupīšanai tiek sagrauta banka, kas kādreiz bija labākā valstī, un tiek zaudēti miljardi latu.«
Kā brīdina bijušais bankas īpašnieks, ja grozījumi Kredītiestāžu likumā tiks pieņemti, tas pieliks punktu cerībām pārdot kredītiestādi. Subordinēto kapitālu «Parex bankā» ir ieguldījuši pensiju fondi un ārvalstu bankas, piemēram, «Deutsche Bank». Ja šīm institūcijām pārtrauc izmaksas, sāksies skandāls, kas pilnībā sagraus «Parex bankas» reputāciju.
Intervijā laikrakstam «Biznes&Baltija» Krasovickis brīdina, ka minētās izmaiņas likumos būtu vienpusējs bijušo akcionāru un valsts slēgtā līguma pārkāpums. «Mēs esam gatavi sniegt prasības pret valsti. Tiesvedība dēļ neviens nenopirks «Parex banku». Kas atliek? Iespējams, tiek gatavots pakāpenisks bankas bankrots. Citu izskaidrojumu es neredzu.«
Jau ziņots, ka «Parex banka» pagājušo gadu noslēdza ar 107,5 miljonu latu neauditētajiem zaudējumiem, no kuriem 103,5 miljoni latu ir izveidotie uzkrājumi aktīvu vērtības samazinājumam. «Parex bankas» kredītportfelis gada beigās bija 1,45 miljardi latu, noguldījumi - 1,54 miljardi latu, kopējie aktīvi bija 2,48 miljardi latu, savukārt kapitāla un rezervju apjoms 2009.gada beigās sasniedza 156,5 miljonus latu. 2009.gadā būtiski samazinātas administratīvās izmaksas, tai skaitā par 41% samazinātas personāla atalgojuma izmaksas.
LETA jau ziņoja, ka pagājušajā nedēļā valdība nolēma AS «Parex banka» noguldīt vēl papildu 102 miljonus latu, lai banka varētu nodrošinātu saistību izpildi ar sindicēto kredītu devējiem.
«Parex bankas» 73,4% akciju īpašnieks ir Privatizācijas aģentūra, bet 22,4% - Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.